Eura

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Eurys simbols

Eura (latvīšu: eiro, eira; anglīšu: euro) irā Europys Savīneibys kūpeiguo naudys vīnine, kura aizvoduota i lītojama eurys zonā (2015 goda janvara mienesī — 19 ES vaļsteibuos) i kuru atīsmē planavojams lītuot kai atsaskaitīņu leidziekli vysuos ES vaļsteibuos.

Eurys zona 2015 godā
Eurys monetis i banknotis

Valutys zeime:

Vydtautyskais valutys kods: EUR

Vērte:

  • 1 eura (EUR) = apmāram 0,702804 latu (LVL);
  • 1 lats (LVL) = apmāram 1,422872 euru (EUR)

Eura aizvoduota kai atsaskaitīņu leidzieklis 1999 godā, atmejūt ekeju (ECU, European Currency Unit) pa kursam 1:1. Kai fiziska nauda eurys apgrūzā palaistys 2002 godā. 2006 gods beiguos apgrūzā beja jau 610 milijardi euru, i juos beja vīneiguo valuta vaira kai 317 milijonim europīšu.

Euru volda Vuocejis mīstā Frankfurtā pi Maina asūšais Europys centralais banks (ECB), kurs pīstuov vysu ES dalinīkvaļsteibu centralūs bankus. ECB vīneigais tur tīseibu nūstateit ES monetariskū politiku, jis dasaver euru banknotu druku, euru monetu kaļšonu, taipoš euru plateišonu i lītuošonu vysuos eurys zonys vaļsteibuos.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]