Dīnavydu Koreja

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Korejis Republika
대한민국/大韓民國
Daehan Minguk
Flag of South Korea.svg Emblem of South Korea.svg

Dīnavydu Korejis karūgs i gerbs

Locator map of South Korea2.svg
Golvysmīsts Seula
Vaļstiskuo volūda korejīšu
Prezidents Muns Dže-Ins
Ministru prezidents Čuns Sje-kjuņs
Pluots 100 363 km²
Dzeivuotuoju skaits (2020) 51,709,098[1]
Laika zona KST (UTC +9)

Dīnavydu Koreja (korejīšu: 한국/韓國, Hanguk), oficialai Korejis Republika (korejīšu: 대한민국/大韓民國, Daehan Minguk) — vaļsteiba Reitu Azejā pi Dzeļtenis i Japaņu jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Pūstumu Koreju pūstumūs (237 km).[2] Dzeļtenis jiura skoloj Korejis molys vokorūs, dīnavydūs Korejis jiuru šauris škir Koreju nu Japonijis, a reitūs Japaņu jiura nu Kinejis. Vaļsteibys 100 363 km² pluotā dzeivoj 51,71 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysulelokūs bīzeibys ruodejumu pasauļā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita 9 provincis i 8 lelmīstūs. Golvysmīsts i leluokais mīsts — Seula.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Korejas vaļsteibas, Bohajs (pūstumos) i Silla, 830. godā.

Dīnavydu Korejis napavaļdeiba īstateita 1948 gods augusta 15 dīnā, piec Ūtrūs pasauļa vaidu gola. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Dīnavydu Koreja reizā ar Pūstumu Koreju i Baļtejis vaļsteybom tyka par Saškiertūs Naceju Organizacejis (SNO) dalinīkvaļsteibu.

Geografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Korejis klimats irā pūstumu dalis māranajuo un subtropu zonā. Dīnavydu Korejā irā četri godslaiki. Vydyskuo temperatura sveirej nu 22 °C pūstumūs da 25 °C Čedžu soluo juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −7 °C pūstumu kolnūs da + 6°C Čedžu janvara mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskais krytuļu daudzums īra nu 800 da 1000 mm par godu. Vaļsteibys teritorejā i daudzi upu, tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis Nakdona (521 km), Hana (514 km) i Geuma (401 km).

Politiskuo sistema[pataiseit | labot pirmkodu]

Korejis Republika nu 1998 gods irā prezidentuola demokrateja, kuramā prezidentu ībolsoj tauta. Lykumlaideibys vaļdi tur parlaments, kurs sadora nu 300 deputatim. Parlamentu ībolsoj iz četrim godim.

Religeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Dīnavydu Koreja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī. Pa 2015 gods datim tik 46 % dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys ticeibys:[3]

  • 20% protestanti,
  • 15% budisti,
  • 8% katuoli,
  • 1% cytu religeju pīstuovi

Ekonomika[pataiseit | labot pirmkodu]

Dīnavydu Korejis ekonomika irā 10. leluokuo ekonomika pasauļā piec nominaluo ĪKP.[4]

Galereja[pataiseit | labot pirmkodu]

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]