18 godu symts

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search

18 godu symts irā laikavyds, kurs suocēs 1701 godā i tuoļuojuos da 1800 gods (īskaitūt) pa Gregora kalenderam.

Nūtikšonys[pataiseit | labot pirmkodu]

  • 1725 godā jezuitu dokumentūs pasaruoda pyrmais latgaļu teksts — dasagrīzšona „svātajam kūkam” līpai.
  • 1730 godā izdrukavuota pyrmuo latgaļu gruomota, kas leidz myusu dīnom navā izaglobuojuse
  • 1750 godā Vilnē izdrukavuota J.A.Hilzena gruomota Inflanty
  • 1753 godā izdrukavuoti Evangelia Toto Anno (t.s. „Osyuna evaņgeleji”). Irā izaglobuojuši. Plaši lītuota gruomota Latgolys katuoļu bazneicuos da poš 20 godu symta. Latgalīšu raksteibys normativais paraugs.
  • 1755 godā iz Kruoslovu atsaucami lacaristi goreigajam seminaram īstateit i paturēt. Stotoma niulejuo bazneica (dabeigta 1767 godā)
  • 1757 godā dorbu suoc Kruoslovys bazneickungu seminareja — sova laika pyrmais augstuokais vuiceibys īstots Latvejā (dareja da 1844 godam, sagatavādams 253 bazneickungus). Seminarejā vuica i latgaļu volūdu.
  • 1761 godā Daugpiļs jezuitu škola puortaiseita par gimnazeju, 1767 godā pi juos īstateita teologejys klase katuoļu bazneickungim sagatavēt.
  • 1768 godā Aglyunā suokta stateit niulejuo bazilika, pasvieteita 1800 godā, bazilikys tituls nu 1980 goda.
  • 1772 godā Latgola daškierta Krīvejai piec Puolejis pyrmuos daleišonys, slavu ītaka pasastyprynoj.

Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]