Škūrsteitivs
Škūrsteitivs (ci Puorstaipteikla škūrsteitivs ci puorsavieriejs) irā softa aplikaceja kab ruodeitu, navigētu i maklātu informaceju Puorstaipteiklā. Sevkuru informacejis gabaleņu (resursu) identificej URL adress - tei var byut teikla lopa, obrazeņš, video ci kaids cits turīņs.[1] Nūruodis (hipersaitys) resursūs ļaun lītuotuojim vīgli puorīt škūrsteitivā nu vīna resursa da cyta.
Škūrsteitivi gon vysulobuok pīmāruoti, kab puorsavārtu uorejūs teiklu resursus, bet jūs var lītuot ari privatūs teiklu ci lokalu failu ruodeišanai. Goduos, ka puorsavārtivam irā eipašs režims (nadaslēdzis režims ci Offline mode), kur mozuok drūšuma kontroles nakai verūtīs publisku turīni.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Škūrsteitiva viesture suocās 1980-tū godu beiguos, kad nazcik tehnologeju ļuove Tim'am Berners-Lee radeit pyrmuo puorstaipteikla (World Wide Web) arhitekturu. Jau ogruok Ted's Nelson's i Douglas Engelbart's beja radejuši hiperteksta sapratīni. Hiperteksts beja vīns nu centralim konceptim ari Puorstaipteiklā. Cyti koncepti beja URL adress (Uniform Resource Locator - vīndabeigais resursa vītruods), HTTP protokols (Hypertext Transfer Protocol - hiperteksta puorsyuteišonys protokols), i markēšonys volūda HTML.
Pyrmuo ārtuok lītuojamuo i grafisko škūrsteitiva NCSA Mosaic pasaruodeišona 1993.godā nūvede pi Web'a lītuošonys strauja pīauguma. Marc's Andreessen's, kurs vadeja Mosaic dorbus NCSA organizacejā dreiži suoca sovu uzjāmumu, kū nūsauce Netscape, i radeja pyrmū komercialū škūrsteitivu Netscape Navigator 1994.godā, kas dreiži kliva populars, i jū popularitates maksimuma breidī lītova 90% nu vysim puorstaipteikla lītuotuojim.
Microsoft dreiži radeja sovu škūrsteitivu Internet Explorer 1995.godā, i suocās pyrmī "škūrsteitivu vaidi" (browser war). Izmantojūt sovu monopola poziceju operaceju sistemu tiergū, Microsoft varēja audzēt sova škūrsteitiva popularitati - i ap 2002.godu jū lītova kaidi 95% nu Web'a lītuotuojim.[2] Vāluok, kad pasaruodēja cyti lobi konkurenti - Firefox, Safari, Opera, Google Chrome, tod Explorer'a tiergus dale samazynuoja da 56.8%.[3]
Napaseņ škūrsteitivi atsateistej ari iz pruottelefonim. Lītuojūt Web'a biblioteku WebKit, irā pataiseiti softa rysynuojumi iz Google Android (operaceju sistema Android), Apple iPhone (operaceju sistema iOS), Nokia (softa platforma S60) i iz Palm (operaceju sistema webOS). Nu vysu jaunuokais škūrsteitivs irā Google pataiseitais Google Chrome (ari lītuoj tū pošu WebKit biblioteku). Tierga dale jam strauji aug.
Softa funkcejis
[pataiseit | labot pirmkodu]Lītuotuoja sadurs
[pataiseit | labot pirmkodu]Lelajai dalei nu škūrsteitivim irā kūpeigi taidi sadura elementi:
- "Atpakaļ" i "iz prīkšu" (Back i forward) pūgys, kab atsagrīztu ogruokā lopā, ci ītu škūrsteišonys viesturē iz prīkšu.
- Škūrsteišonys viesture (Browsing history) - saroksts, kur radzomi resursi, kas pīpraseiti ogruok.
- "Atsvīžeit" (refresh ci reload) pūga - kab pīpraseitu tū pošu resursu vēļ reizi.
- "Stop" pūga, kab prīkšlaiceigi beigtu resursa pīprasejumu.
- "Sātys" (home) pūga, kab atsagrīztu lītuotuoja sātyslopā.
- "Adresa lūdzeņš" (address bar) kab īraksteitu URL vītruodu ci adresu.
- "Meklēšonys lūdzeņš" (search bar), kab īraksteitu terminus maklātivā
- "Statusa jūsta" (status bar), kab attāluotu viestejumus nu softa aplikacejis.
- Mierīņa īstateišana (zooming), kab tekstu lelynuotu ci mozynuotu.
- Meklēšona lopā (Ctrl+F)
Drūšeiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Leluo dale škūrsteitivu atbolsta HTTPS protokolu i pīduovuoj veidus, kai iztreit Web'a kešu, glabiņus i puorsavieršonys viesturi.
Standartu atspaids
[pataiseit | labot pirmkodu]Ogruok škūrsteitivi lītoja vīnkuoršu HTML verseji, vāluok jī paplatynova HTML volūdys vareibu, irā ari atspaids GIF, JPEG, PNG obrazeņu formatim, CSS stiļam, nazcik mediju formatim. Suocūt nu HTML5 Web'a lopu autori var īlikt audio i video failus (pīvadumam, Ogg Vorbis formatā), nalītuojūt Adobe Flash, ci cytus papiļdejumus.