Latgolys geografeja

Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstaiņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamaiņu. Karaktereigais Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem pasadarejs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs. Latgolys pošys augstuos viersyunis pa vyscaureigajam (absolutajam) augstumam – Lelais līpkolns (289 m augšuok jiuru leidzīņa) i Dzierkaļu kolns (286 m augšuok jiuru leidzīņa) Rēznis nūvoda Kaunatys pogostā. Pa samiereigajam (relativajam) augstumam pyrmū vītu aizjam Dzierkaļu kolns, jis pasaceļ augšuok apleicīnis par 89 metri.

Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis. Regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru, nu jūs vysulelī – Lubuons (viersa laukums 8070 ha) i Rāzna (5756 ha). Vysudziļais Latgolys azars (65 m) – Dreidzs. Nu sovys pusis, Dagdys nūvodā asūšais Ješs tur vysuvaira azarsolu (69). Pa skaitam lelums Latgolys azaru saguluši Latgolys augstainē.

Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Poša leluo, poša skaistuo i kulturviesturiskai vysusvareiguo upe – Daugova, ītakūša Latgolā nu Boltkrīvejis teritorejis. Gobola iz vyds Kruoslovys i Daugpiļs, kurymā upe taisa pīcus leikumus i tak pa apmāram 40 m dziļu upleju, kod nakod sauc Latgolys Šveicarejis. Svareiguokys Daugovys datakys – Aivīkste, Rēzne, Dubna, Malta.

Reitulatvejis zamainē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjam lelu daļu Varakļuonu i Krystapiļs nūvodu.

Meži sadz apmāram trešu daļu Latgolys teritorejis. Pūstumlatgolā stīpās egļu skuti, a car Daugovu – prīžu syli. Dīnavydlatgolys leluos dalis zemisvierīņam soveigys bārzu bierzs.

Latgolā plotys kudrys atrastovys: Krīvu–Jersikys pūrs Leivuona nūvodā, Kreiču i Kreņovas pūri Cyblys i Kuorsovys nūvodā, Strūžānu pūrs Rēznis nūvodā, taipoš muola atrastovys: Vileks nūvoda Kuprovā, Leivuonā, Daugpiļs nūvoda Neicgalī. Celim stateit Latgolā lītoj dolomitu, kura pošleluos atrastovys pi Jākubmīsta. Daugovys uplejā i juos apleicīnē irā lelys smiļkšu atrastovys. Leivuona boltū kvarca smiļkti lītoj vītejuo stykla dareitova.

Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuo (+36 gradi C).

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu. Bez tuo Latgolā irā daudzi cylvāka īriedeitu parku, a Daugpiļs nūvoda Neicgaļa pogostā atsaguļs miļža akmiņs (apleikmārs – 30,5 m, augstums 3,5 m).

Pošys augstuos Latgolys viersyunis: Pasauka (Byušonys vītys nūvods i pogosts) – vyscaureigais augstums (augšuok jiuru leidzīņa) – samiereigais augstums (augšuok apleicīnis)

Lelais līpkolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) – 289,3 m a. j. leidz. – 86 m
Dzierkaļu kolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) – 286,3 m a. j. leidz. – 89,2 m
Dubuļu kolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) – 273,8 m a. j. leidz. – 61,8 m
Karaļu kolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) - 272,2 m a. j. leidz. – 55,6 m
Kromaņu kolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) - 271,1 m a. j. leidz. – 53,8 m
Dekšņa kolns (Rēznis nūv. Kaunatys pog.) - 266,5 m a. j. leidz. – 34,9 m
Greizais kolns (Dagdys nūv. Aņdzeļu pog.) - 263,7 m a. j. leidz. – 60 m

Poši lelī Latgolys azari: Pasauka (Byušonys vītys nūvods) – viersa pluots

Lubuons (Rēznis i Modyunis nūv.) – 8070 ha
Rāzna (Rēznis nūv.) – 5756 ha
Rušyuns (Ribinišķu nūv.) – 2373 ha
Sivers (Kruoslovys nūv.) – 1759 ha
Cierms (Ludzys nūv.) – 1261 ha
Ješs (Dagdys nūv.) – 988 ha
Lelais Ludzys azars (Cyblys nūv.) – 846 ha

Poši dzilī Latgolys azari: Pasauka (Byušonys vītys nūvods) – vysulelais dziļums

Dreidzs (Kruoslovys nūv.) – 65 m
Garais (Kruoslovys nūv.) – 56 m
Iļdzs (Aglyunys nūv.) – 46 m
Ormejs (Kruoslovys nūv.) – 43 m
Ojuots (Dagdys nūv.) – 41 m
Ričs (Daugpiļs nūv.) – 40 m
Sventa (Daugpiļs nūv.) – 38 m