Latgaļu volūda

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Latgaļu volūda
latgaļu
Volūdu lītoj Latveja, Krīveja
Runuotuoju skaits 150-200 tyukstūšys[1]
Volūdu saime Indoeuropīšu
  • Baltu-slavu
    • Baltu
      • Reitu baltu
        • Latgaļu volūda
Roksts Latiņu (latgaļu variants)
Oficialais statuss
Oficialuo volūda -
Regulators Latgaļu ortografejis zamkomiseja[2]
Volūdys kodi
ISO 639-1 Navā
ISO 639-2
ISO 639-3 ltg
Latgalian language sphere.png
  Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda

Latgaļu volūda - baltu volūdu grupai pīdarūša indoeuropīšu saimis volūda. Kasdīnā jū lītoj 150-200 tyukstūšys ļaužu, tok oficiala skaita navā. Latgaliskai runoj Latvejis reitūs - vysā Latgolā i Sielejis dīnavydreitūs, taipoš lela latgaļu kūpeiba Reigā. Pošys leluos uorzemu kūpeibys irā Krīvejā - Krasnojarskys nūvodā Sibirī i Baškirejis republikā. Nazcik ļaužu latgaliskai vēļ runoj Boltkrīvejis i Krīvejis rūbežmalē, etnografiskajuos latgaļu teritorejuos ap Drysu Boltkrīvejā i Sebežu Krīvejā. Nalela volūdys runuotuoju kūpeiba dzeivoj ASV.

Myuslaiku latgaļu volūda irā senejūs latgaļu volūdys puormaņtineica. Nu 1920 da 1934 godam Latgolā latgaļu volūda beja lītojama pošvoldu īstatēs i školuos. Šudiņ latgaļu volūda natur nikaida oficiala statusa.

Gramatika[pataiseit]

Latgaļu volūda radneiga lītaunīku, latvīšu i žemaišu volūdai.



















Latgaļu volūdys lītysvuordu (substantīva), soveibnīku (adiectīva) i skaitvuordu (numeralia) lūceišonys tipi[pataiseit]

Veirīšu kuorta (masculīnum)[pataiseit]

1 tips 2 tips 3 tips 4 tips 5 tips 6 tips 7 tips 8 tips 9 tips 10 tips 11 tips 12 tips
Tipam soveiguos pīzeimis












Lūcejums i lūcejuma vacuojums
......................... vsk.
suociejs
i nūsaceituojs beidzās vīnaiži,
t. i., ar -(d)s (izrunoj kai cītu [-c])
1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)s
(izrunoj [-nc]);

2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna
[-ny, -nym]
..............
vsk. suociejs beidzās ar
-(dž)ys, -(g)ys, -(r)ys...................
1) vsk. suociejs beidzās ar
-(l)ys, -(n)ys;

2) daudziskaita suociejā i deviejā cīta izruna
[-ly, -ny,
-lym, -nym]
...................
1) vsk. suociejs beidzās ar -(n)is
(izrunoj kai meikstu [-n'is']);

2) lūkūt leidzaskaņa -n- raksteiba mejās iz -ņ-;

3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -u, -ā
1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)š, -(ņ)š (izrunoj atsateikūši kai meikstus
[-l'š, -n'č]);

2) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-) .........................
1) vsk. suociejs beidzās ar -(ļ)s, -(ņ)s (izrunoj atsateikūši kai meikstus
[-l's', -n'c']);

2) vsk. papiļdeituojā
i vītuotuojā golūtne
-i, -ī;

3) daudziskaitā lūkūt leidzaskaņa -l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz
-ļ-, -ņ- .......................
1) vsk. suociejs beidzās ar -(č)s, -(dž)s, -(r)s
(izrunoj atsateikūši kai cītus [-čš], [-džš] i meikstu voi cītu [-r's'//-rs]);

2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī......................
1) vsk. suociejs beidzās ar meikstu s,
t. i., ar
-(d)s, -(t)s, -(c)s, -(s)s, -(z)s (izrunoj atsateikūši
kai meikstus
[-c'], [-c'], [-c's'], [-s's'], [-s's']);

2) i vīnskaitā, i daudziskaitā lūkūt meikstais leidzaskaņs [d', t', c', s', z'] mejās atsateikūši iz [ž, š, č, š, ž]
1) vsk. suociejs beidzās ar -(l)is, -(n)is (izrunoj kai meikstus
[-l'is'], [-n'is'];

2) lūkūt leidzaskaņa
-l-, -n- raksteiba mejās atsateikūši iz -ļ-, -ņ-;

3) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī
1) vsk. suociejs beidzās ar -(r)is
(izrunoj kai meikstu [-r'is'];

2) vsk. papiļdeituojā i vītuotuojā golūtne -i, -ī


VĪNSKAITS
Suociejs Nominatīvus
kas?
lobs tāvs,
ladojs viejs,
gars kars,
catūrts tiergs,
trešs mežs
mads [mac],
lads [lac], gods [goc]
pylns kolns [pylnc kolnc],
malns valns [malnc valnc]
ūtrys Jūrdžys,
styprys mozgys
špetnys orklys,
kuplys osnys
slapnis zaļš kūceņš
[zal'š kūc'en'č] ,
mozeņš ceļš
[moz'en'č c'el'š]
bruoļs,
dzeļziņs spaņs [dzeļziņc spaņc]
kačs [kačš],
zuodžs [zuočš],
liters [liter's']
brīds [b'r'īc'],
tautīts [taut'īc'],
luocs [luoc's'],
ūss [ūs's'],
uozs [uos's']
osūklis [osūk'l'is'], meiceknis [meic'ek'n'is'] bīdris [b'īd'r'is']
Nūsaceituojs Genetīvus
kuo?
loba tāva,
ladoja vieja,
gara kara,
catūrta tierga,
treša meža
mads [mac],
lads [lac],
gods [goc]
pylna kolna,
malna valna
ūtra Jūrdža,
stypra mozga
špetna orkla,
kupla osna
slapņa zaļa kūceņa,
mozeņa ceļa
bruoļa,
dzeļziņa spaņa
kača,
zuodža,
litera
brīža,
tautīša,
luoča,
ūša,
uoža
osūkļa, meicekņa bīdra
Deviejs Datīvus
kam?
lobam tāvam,
ladojam viejam,
garam karam,
catūrtam tiergam,
trešam mežam
madam,
ladam,
godam
pylnam kolnam,
malnam valnam
ūtram Jūrdžam,
stypram mozgam
špetnam orklam,
kuplam osnam
slapņam zaļam kūceņam,
mozeņam ceļam
bruoļam,
dzeļziņam spaņam
kačam,
zuodžam,
literam
brīžam,
tautīšam,
luočam,
ūšam,
uožam
osūkļam, meicekņam bīdram
Papiļdeituojs Accusatīvus
?
lobu tāvu,
ladoju vieju,
garu karu,
catūrtu tiergu,
trešu mežu
madu,
ladu,
godu
pylnu kolnu,
malnu valnu
ūtru Jūrdžu,
stypru mozgu
špetnu orklu,
kuplu osnu
slapņu zaļu kūceņu,
mozeņu ceļu
bruoli,
dzeļzini spani
kači,
zuodži,
literi
brīdi,
tautīti,
luoci,
ūsi,
uozi
osūkli, meicekni bīdri
Vītuotuojs Locatīvus
kimā?
lobā tāvā,
ladojā viejā,
garā karā,
catūrtā tiergā,
trešā mežā
madā,
ladā,
godā
pylnā kolnā,
malnā valnā
ūtrā Jūrdžā,
styprā mozgā
špetnā orklā,
kuplā osnā
slapņā zaļā kūceņā,
mozeņā ceļā
bruolī,
dzeļzinī spanī
kačī,
zuodžī,
literī
brīdī,
tautītī,
luocī,
ūsī,
uozī
osūklī, meiceknī bīdrī
Sauciejs Vocatīvus
-!
- tāv!,
- viej!,
- ,
-,
mežs!
-,
-,
-
- koln!,
-valns!
Jūrdž!,
-
-,
-
- - kūceņ!,
- ceļš!
bruoļ!,
kači!,
-,
-
brīd!,
tautīt!,
luoc!,
ūsi!,
uozi!
osūkli!, - bīdri!

DAUDZSKAITS

L., kl. -i -i -i
V. kas? tāvi osni ceļi
K. kuo? tāvu osnu ceļu
N. kam? tāvim osnim celim
G. kū? tāvus osnus celim
In. ar kū? tāvim osnim celim
L. kamī? tāvūs osnūs ceļūs
V. -! tāvi! osni! celi!


Ūtruo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl. -s -is
N. kas? bruoļs kačs
G. kuo? bruoļa kača
D. kam? bruoļam kačam
A. kū? bruoli kači
In. ar kū? bruoli kači
L. kimā? bruolī kačī
V. -! bruoļ! kači!

DAUDZISKAITS

L., kl. -i -i
N. kas? bruoļi kači
G. kuo? bruoļu kaču
D. kam? bruolim kačim
A. kū? bruoļus kačus
In. ar kū? bruoļus kačus
L. kimā? bruolim kačim
V. -! bruoli! kači!


Trešuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl. -us
N. kas? Mikus
G. kuo? Mikus
D. kam? Mikum
A. kū? Miku
In. ar kū? Miku
L. kimā? Mikū
V. -! Mikus!

DAUDZSKAITS

L., kl. -i
N. kas? Miki
G. kuo? Miku
D. kam? Mikim
A. kū? Mikus
In. ar kū? Mikim
L. kimā? Mikūs
V. -! Miki!


Caturtuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl. -a -a
N. kas? kūdeļa muosa
G. kuo? kūdelis muosys
D. kam? kūdeļai muosai
A. kū? kūdeļu muosu
In. ar kū? kūdeļu muosu
L. kimā? kūdeļā muosā
V. -! kūdeļa! muos!

DAUDZSKAITS

L., kl. -is -ys
N. kas? kūdelis muosys
G. kuo? kūdeļu muosu
D. kam? kūdelom muosom
A. kū? kūdelis muosys
In. ar kū? kūdeļos muosos
L. kimā? kūdeļuos muosuos
V. -! kūdelis! muosys!


Pīktuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl. -e -e
N. kas? muote peile
G. kuo? muotis peilis
D. kam? muotei peilei
A. kū? muoti peili
In. ar kū? muoti peili
L. kimā? muotē peilē
V. -! muot! peile!

DAUDZSKAITS

L., kl. -is -is
N. kas? muotis peilis
G. kuo? muošu peiļu
D. kam? muotem peilem
A. kū? muotis peilis
In. ar kū? muotem peilem
L. kimā? muotēs peilēs
V. -! muotis! peilis!


Sestuo deklinaceja
VĪNASKAITA

L., kl. -s
N. kas? sirds
G. kuo? sirds
D. kam? sirdei
A. kū? sirdi
In. ar kū? sirdi
L. kimā? sirdī
V. -! sirds!

DAUDZSKAITS

L., kl. -i
N. kas? sirds
G. kuo? siržu
D. kam? sirdim
A. kū? sirds
In. ar kū? sirdim
L. kimā? sirdīs
V. -! sirds!


Lītvuordu deklinaceja

vīnskaits daudzskaits nemej.
I II III veir. III sīv. I II III veir. III sīv.
N tu jis jei ḿaś jius juos
G mane (maņiś) tave (ťaviś) juo juos myusu jiusu jūs jūs seve (śaviś)
D maņ ťav jam jai mums jums jim jom śaẃ
A maņi ťavi myus jius jūs juos śavi
I ar maņi ar ťavi ar jū ar jū ar myums ar jums ar jim ar jom ar śavi
L maņī ťavī jimā jamā myusūs jiusūs jimūs jimuos śavī

Verīs taipoš[pataiseit]

Nūruodis i olūti[pataiseit]