Dlužņovys piļs
Dlužņovys muižys piļs pastateita nu 1905 da 1911 godam jugendstiļa i eklektizma arhitekturā. Vaļsteibys zeimeibys arhitekturys pīminieklis. Muižys suodā izslivuo Madonys skulptura. Tān pilī dora Dlužņovys pogosta pamatškola.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]19 godu symta suokuos Dlužņovys muižys vītā beja Laizānu sola. Laizānu zemi nūpierka puoļu muižinīki - bruoli Pīters i Julejs Dlužnevskis. Jū vuords atness muižys i pogosta pasauku. Godu symta ūtrajā pusē nu bruolim Dlužnevskim muižys zemi nūpierka Lītovys puoļu iņženers Stanislovs Kerbedzs. Juo sīva Eugeneja Kerbedza bejuse Puolejā izsliva dailis atspaidneica, deļ juos Dlužņovys pilī gastejuši daudzi zynomi dailinīki (vīns nu jūs M. K. Čurļoņs). Eugeneja Kerbedza iztaiseja lelu dailis dorbu kolekceju, cieški braukaleja da Italejai, kur īsapazynuoja ar jaunim redzīnim dailis pasaulī. Nu sevkura ceļuojuma jī atvede tepiejumus i cytys dailis lītys, taipoš i idejis, kai taiseit sātu i muižys suodu. Vysys idejis arreizi īdzeivynuoja dzeivē. 1925 godā vīnā nu piļs daļom, kur nazkod beja Eugenejis tepietova, atdareja gaļdinīku taiseitovu. Daudzi tepiejumu i mebeļu tyka iznycynuotys.
Muižys suods
[pataiseit | labot pirmkodu]Suodu ītaiseja Kerbedzu saime 20 godu symta suokuos, tok praktiskūs dorbus padareja muižys vaļdeituojs - suodinīks I. Ksendzepolskis. Suoda pluots 22 dekteru, nu tū 2,2 dekteru iudiņa. Nu 1977 gods suods irā vaļsteibys sardzeibā. Tys irā vierīniskys parks ar 7 oporim, vysi opori saškierti. Vīnā nu oporim bejs net kruocs ītaiseits. Suodā bejuse lela kryumu i kūku vysaideiba, partū ka Kerbedzu puors nu dīnavydu ceļuojumim vysod atveds kaidu naviņ jaunu škiru. Suodā bejuse nazynoma itaļu dailinīka svātuos Jaunivis Marejis skulptura. Varams, ka poša saimineica atveduse. Aiz tuo ka skulptura beja maituota deļ laika, 1991 godā oroginalu puormeja ar dailineicys L. Vronevskys Madonys skulpturu.
Koordinatys: 56°21′29″N 27°15′38″E /