Vaļstiskūs veiduojumu suokumi Latvejā

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search

Senejom latvīšu pyrmtautom — kuršim, zemgalim, latgalim, sielim i lībīšim, 10.-12.g.s. nasaverūt iz kūpumā atteisteitū saimnīkuošonu, kūpeigu feodalu vaļsti izveiduot naīsadeve. Organiziešonuos suokumi atrūnami vysā Latvejā. Kuršu golvonuos zemis - Piļsāts, Megova, Duvzare, Ceklis, Pīmare. Hronistu pīmināts slovonuokais kuršu vaļdinīks - Lamekins.

Zemgaļu golvonuos zemis - Tiervete, Upmale, Dūbele, Spuornine, Siline, Rakte, Dūbe. Stypruok nūcītynuotuos piļs - Tiervetē i Mežūtnē. Slovonuokais vodūņs Vīstarts (Vīsturs), bet 13.g.s. beiguos - Nameiss.

Rokstu olūtūs pīmynāti ari 4 leluokī lībīšu apdzeivuotī nūvodi - Daugova, Turaida, Metsepole, Idumeja. Stypruok nūcītynuotuos piļs ir Lelvuordē i Aizkrauklē, svareigs tierdzeibys centrs - Daugmale (Daugovys kreisajā krostā 22 km iz augšu nu Reigys). Slovonuokī vodūni Ako (piļs Solyspilī voi tūreizejā Muorteņsolā) i Kaupo (piļs Turaidā).