Daugpiļs: Atšķirības starp versijām

Daugpiļs
	Daugpiļs 1912. godā (Prokudins-Gorskis)
Karūgs	Gerbs
	Daugpiļs
Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E / Koordinatys: 55°52′30″N 26°32′08″E /
Pluots	72,5 km²
Dzeivuotuoju sk. (2009)	104 857
Bīzeiba	1490 dz./km²
Īstateits	1275 godā
Mīsta tīseibys	nu 1582 goda
Posta iņdeksi	LV-54(01-65)
Teiklavīta	www.daugavpils.lv

Pārlūkot vēsturi

← Vacuoka verseja Jaunuokuo verseja →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Verseja, kas saglobuota 2012. gada 15. vosorys mieness, plkst. 13.23

Daugpiļs — mīsts Latgolys dīnavydūs pi Daugovys. Pats lelais mīsts Latgolā, ūtrais pa lelumam mīsts (piec Reigys) Latvejis Republikā. Latgolys regiona ekonomiskais i vuiceibys centrys, vīns nu diveju (sūpluok Rēznis) golvonūs Latgolys kulturys centru, Daugpiļs nūvoda administrativais centrys.

Pasaukys

Dynaburgs

Dynaburgs ira Daugpiļs mīsta viesturiskuo oficialuo pasauka nu XIII da XIX g., cālusēs nu vuocīšu volūdys.

Ar vuordu Dünaburg vuocīšu volūdā viesturis olūtūs suokta apzeimuot myurine piļs, kuru Livonejis ordyna magistrys Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) 1275 g. pastateja latgaļu piļs Naujinis vītā i kuru īskaita par Daugpiļs mīsta suokom.

Dynaburga vuords vuocīšu volūdā, taipoš cytuos volūduos (puoļu: Dyneburg, krīvu: Динабург) Daugpilei apzeimuot oficialai lītuots da poš 1893 g., kod cara vaļdeiba mīsta puorsauce par Dvinsku (Двинск), a runuvolūdā – vēļ i XX gs. suokuos.

Vītejuos baltu volūduos (latgaļu, lītaunīku) tradiceigai lītuota senejuo mīsta pasauka Daugpiļs, Daugpilis. Juos ciļme taipoš varātu byut skaidrejama ar vuocīšu vuorda Dünaburg ītaku.

Borisoglebskys

Borisoglebskys (krīvu: Борисоглебск) — laiceiguo Daugpiļs pasauka nu 1656 da 1667 g.

Daugpiļs tai puorsauce piec tuo, kod 1656 g. jū aizjēme Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs. 1667 g. Krīveja atdeve Daugpili atpakaļ Puolejai, i mīstam otkon atjaunynuota pyrma tuo bejušuo pasauka – Dynaburgs (puoļu Dyneburg nu vuocīšu Dünaburg).

Cytys pasaukys

Oficialuo pasauka latvīšu volūdā – Daugavpils.

Pasauka cytuos volūduos:

latgaļu: Daugpiļs
latgaļu: (poetiskuo pasauka) Dveiņuva
lītaunīku: Daugpilis
krīvu: Даугавпилс, Двинск
boltkrīvu — Даўгаўпiлс; Дзвiнск
puoļu: Daugavpils, Dyneburg
vuocīšu: Daugavpils, Dünaburg
suomu — Väinänlinna

Viesturiskuos i sūpluokuos pasaukys:

jidišā — דענענבורג (Denenburg)
krīvu — Борисоглебск
puoļu — Dźwińsk; Dzwinów

Geografeja

Vīta i reļjefs

Daugpiļs irā Latgolys dīnavydūs, pi leluokuos Latgolys upis — Daugovys, natuoļ nu Lītovys i Boltkrīvejis rūbežu. Mīsta teritorejā nazcik azaru: Lelais Strops, Šyuņs, Gubišče, Mozais Strops i cyti.

Daugpiļs geografiskuos koordinatys:

55° 53′ 0″ N (55,883333° N), 26° 32′ 0″ E (26,533333° E)

Atostumi nu Daugpiļs:

Lītovys rūbežs – 25 km;
Boltkrīvejis rūbežs – 33 km;
Aglyuna — 52 km;
Preili — 58 km;
Leivuons — 61 km;
Rēzne — 90 km;
Krīvejis rūbežs — 120 km;
Viļne — 214 km;
Viļnis gaisūsta — 219 km;
Reiga — 229 km;
Reigys gaisūsta — 232 km;
Minskys — 250 km;
Vicebskys — 250 km;
Sanktpeterburga — 538 km;
Moskva — 845 km.

Klimats

Klimats Daugpilī leidzeigs kai cytur Latgolā i koņtinentaluoks kai cytūs Latvejis regionūs. Vysuzamuokuo Daugpilī registrātuo temperatura beja — 43° C, vysuaugstuokuo +36° C.

Demografeja

Dzeivuotuoju skaits

Gods	1913 g.	1944 g.	1947 g.	1970 g.	2005 g.	2006 g.	2007 g.
Dzeivuotuoju	113 048	14 832	36 890	100 431	108 260	109 482	107 083

Etniskais sadors

Daugpiļs dzeivuotuoju lelumam (>80%) dzymtuo volūda irā krīvu. Kasdīnā krīvyskai runoj na viņ krīvi, a i boltkrīvi, ukraini, puoli, žydi, taipoš lela daļa latgaļu. Cyti latgali kasdīnā runoj latgaliskai voi latvyskai.

Daugpiļs etniskūs latgaļu puorsakrīvuošonu XX godusymtā vadynuoja, nu vīnys pusis, sovetu rusifikacejis politika i lelī krīvvolūdeigūs ļaužu imigracejis māri, nu ūtrys pusis, latvīšu diskriminejūšuo nūstota pret latgaļu kulturu. Itei nūstota atsaroda deļ XX gs. 20-tūs i 30-tūs godu mononacionalizma propagandys, pasastyprynuoja K. Ulmaņa autoritaruo režima laikā i tuoļuojuos da poš XX godusymta beigu.

Nu šudīņdīnys Daugpiļs dzeivuotuoju latgaļu irā apmāram 15% (~16 tyukstūšys), tok latgalisku ciļmi tur labtik leluoks procents daugpilīšu.

Viesture

XII gs. — viesturis olūtūs pīmynāta senejūs latgaļu piļs Naujine (Novena).
1275 g. — Livonejis ordyna magistris Ernsts fon Ratsenbergs (Ernst von Ratsenberg) latgaļu piļs Naujinis vītā suoc stateit myurini pili - Dynaburgu (Dünaburg). Itū godu īskaita par Daugpiļs mīsta īstateišonys godu.
1277 g. — lītaunīku kunigaikštis Traideņs (Traidenis) kreit viersā Dynaburgam.
1312 g. — lītaunīki aizjam i iznycynoj Dynaburgu.
1313 g. — Livonejis ordyna magistrys Gerhards fon Jorke (Gerhard von Jorke) atjaunynoj Dynaburgu.
1403 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts (Vytautas) kreit viersā Dynaburgam i jū iznycynoj. Vuocīšu brūninīki atdaboj piļs i jū atjaunynoj.
1418 g. — lītaunīku kunigaikštis Vītauts otkon kreit viersā Dynaburgam i jū nūdadzynoj.
1481 g. — Krīvejis kunigaits Ivans III aizjam Dynaburgu i jū iznycynoj.
1559 g. — Dynaburgu par 700 000 daļderu īmej Puolejis kieneņam Zigizmundam II Augustam.
1561 g. — Dynaburgs teik par Inflaņtejis centru.
1577 g. — Ivana Borguo vodomi krīvu karapulki iznycynoj Dynaburgu. Pili atjaunynoj cytā vītā - 18 km zamyn pa Daugovu pi Šyuneicys ītakys Daugovā.
1582 g. — Dynaburgam daškiertys Magdeburga tīseibys (mīsta tīseibys).
1625 g. — jezuitu kleštors īstota Dynaburgā školu, ite pyrmuo škola Latgolā.
1626 g. — švedu kieneņš Gustavs II Adoļfs rauga aizjiems Dynaburgu, a Smolenska karaviersinīks Aleksandrys Goņsevskis nūgrīž viersākritīni.
1656 g. — Dynaburgu aizjam Krīvejis cars Aleksejs Mihailovičs.
1656-1667 g. — Dynaburgu puorsauc vuordā Borisoglebskys (Борисоглебск).
1667 g. — Krīveja atdūd Dynaburgu Puolejai.
1772 g. — Dynaburgu daškir Krīvejai.
1794 g. — Kosciuškys sasaceļšonys laikā puoļu sasacāluoji, vodomi generala Oginska, īkreit Dynaburgā i nūdadzynoj jū da pamatu.
1810 g. — Dynaburgā pastateita jauna pyrmuos klasis styprūtne, kam Napoleona Bonaparta karapulki īkreit Krīvejā.
1812 g. — piec garu ceikstīņu Napoleona armeja aizjam i nūdadzynoj styprūtni.
1813 - 1827 g. — styprūtnis stateiba suocama nu jauna.
1826 g. — suokts stateit Jaunais Forštats.
1831 g. — Greiva daškierta Daugpilei (Vitebska gubernejai), tok par 18 godu deļ nazynomu īmešļu daškierta atpakaļ Kūrzemis gubernejai.
1833-1841 g. – pastateita Daugpiļs sorgdamba.
1849 g. — Greiva otkon atškierta nu Daugpiļs.
1855 g. — Pīterburgā apstyprynoj jaunu Dynaburga raisteibys planu, kurymā paradzāts stateit niulejū Daugpiļs Jaunstateibys (Новое Строение) rajonu.
1856 g. — Jaunstateibā pastateita dzeļžaceļa vagonu remontdareitova (šudiņ - pasajāmums Lokomotivs).
1858-1861 g. — pastateita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs — pyrmais dzeļžaceļš Latgolā
1861 g. — atdareita dzeļžaceļa lineja Reiga-Dynaburgs.
1860-1862 g. — caur Dynaburgu stateita dzeļžaceļa lineja Pīterburgs-Varšova.
1893 g. — pa Krīvejis imperatora Alaksandra III riedejumam Dynaburga puorsauc vordā Dvinsk (Двинск).
1893 g. — pastateita Martina Lutera ļutaru bazneica.
1902 g. — pastateita Sv. Marejis katuoļu bazneica.
1905 g. — pastateita Borisa i Gleba pravoslavu katedrale.
1920 g. — Dvinsku puorsauc vuordā Daugavpils — ite senejuo latgaļu pasauka, damāruota latvīšu volūdai.
1935 g. — atdareits tylts nu Daugpiļs iz Greivu — pyrmais Baļtejis vaļsteibuos tārauda tylts.
1937 g. — pastateits Vīneibys noms.
1953 g. — Greivu otkon daškir Daugpilei.
1959 g. — centrā pastateits pyrmais Daugpilī pīcstuoviņs kuorms.
1959 g. — īstateita Kimiskuos škīznys taiseitova, jei pasadora par vysuleluokū taiseitovu Latvejis SSR teritorejā.
1961 g. — aizsuokta Daugpiļs Kryžu rajona stateiba.
1965 g. — Esplanada rajonā pastateits pyrmais Daugpilī deveņstuoviņs kuorms.
1989 g. — dabeigts stateit Vīneibys tylts.

Slavvītys

Arhitekturys pīminiekli:

Vuiceibys i kulturys īstoti:

Sporta īstoti:

Daugpiļs ladshale

Partnermīsti

Haderslevs, Daneja- nu 1993 g.	Radoms, Puoleja - nu 1993 g.	Naro-Fominskys, Krīveja — nu 1997 g.	Ferara, Italeja — nu 1998 g.
Motala, Švedeja — nu 1998 g.	Vicebskys, Boltkrīveja — nu 1998 g.	Ramla, Izraeļs — nu 2003 g.	Harbins, Kineja — nu 2003 g.
Pīterpiļs, Krīveja — nu 2004 g.	Paneviežs, Lītova — nu 2004 g.	Harkovs, Ukraina — nu 2008 g.

Nūvodnīki

Daugpilī dzymuši:

Eigims Rihards — zeimeigs Latgolys politiks
Fiteļbergs Gžegožs (Grzegorz Fitelberg) — puoļu dirigents i komponists, Mlada Polska bīdrys
Kuks Abrahams Izāks (אברהם יצחק הכהן קוק) — pyrmais aškenazu golvonais rabins Britu Palestinā
Lauskys Vaļds — zeimeigs Latgolys politiks
Mihoelss Salomons (שלמה מיכאָעלס, Соломон Михайлович Михоэлс) — žydu teatra režisors
Ragiņs Vladidslavs (Władysław Raginis) — Puolejis 2 pasauļa kara varūņs (Virtuti Militari)
Rotko Marks (Mark Rothko) — pasaulī izslivs tapātuojs, abstraktuo ekspresionizma klasiks
Rubiks Aļfreds — Latvejis viesturē zeimeigs politiks
Semjonova Uļjana — izslyvuse basketboliste
Svanevičs Stanislavs (Stanisław Swianiewicz) — puoļu ekonomists i viesturnīks

Dzymuši cytur, Daugpilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

Ben-Jehuda Eliezers (אֱלִיעֶזֶר בֶּן־יְהוּדָה) — myuslaiceiguos žydu volūdys (vaļstiskuos volūdys Izraelī) atjaunynuotuojs
Raiņs — vysuzeimeguokais latvīšu ailinīks, rakstejs i latgaliskai
Rancāne Anna — ailineica, vīna nu vysulobuokūs latgaļu liriku
Seile Valereja — latgaļu vuiceibys dareituoja, Latgolys vuiceibys raisteibys vadynuotuoja