Jākubmīsts

Materials nu Vikipedeja
Jākubmīsts
—  Vaļstiskais mīsts  —
Vacmīsta laukums
Vacmīsta laukums
Jākubmīsta karūgs Jākubmīsta gerbs
Karūgs Gerbs
Jākubmīsts (Latveja)
Jākubmīsts
Jākubmīsts
Koordinatys: 56°29′58″N 25°52′42″E /  / 56.49944; 25.87833Koordinatys: 56°29′58″N 25°52′42″E /  / 56.49944; 25.87833
Pluots 23 km²
Dzeivuotuoju sk. (945,7) 24 146 [1]
Bīzeiba 1130 dz./km²
Cytys pasaukys latvīšu: Jēkabpils
vuocīšu: Jakobstadt
Mīsta tīseibys nu 1670 goda
Posta iņdeksi LV-52(01-02)
Teiklavīta www.jekabpils.lv

Jākubmīsts aba Jākubpiļs[2] (latvīšu: Jēkabpils) irā mīsts Latgolā i Sielejā pi Daugovys. Pats lelais mīsts Sielejā, trešais pa lelumam mīsts Latgolā. Niulejā teritorejā Jākubmīsts zynoms nu 1962 gods, kod saškeire Krystapiļs mīstu Latgolā ar Jākubmīstu Sielejā. Jākubmīsta nūvoda administrativais centrys.

Cytys pasaukys[pataiseit | labot pirmkodu]

Oficialuo pasauka latvīšu volūdāJēkabpils

Pasauka cytuos volūduos:

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Da 1962 gods niulejuo Jākubmīsta teritorejā beja 2 atseviški mīsti — Jākubmīsts Daugovys kairajā molā i Krystapiļs Daugovys lobajā molā. Viesturē seņuok zynoma Krystapiļs, a mīsta tīseibu pyrmuo dabuoja Jākubmīsta daļa.

Krystapiļs viesturis olūtūs pyrmū reizi pīmynāta 1237 godā, kod Reigys veiskups Meikuls no Magdeburga itamā vītā pastateja myura pili (vuocyskai Kreuzburg). Pakuopiniskai ap jū atsaroda cyta pīstateiba. Kai mīsteņš Krystapiļs īraksteita 1511 gods arciveiskupa lenu gruomotā, a mīsta tīseibys Krystapilei daškiertys 1920 godā.

Jākubmīsts suoce taisetīs 17 godusymtā kai sīlejnīku apdzeive Daugovys kairajā molā pi Solys krūga. Ar Kūrzemis kunigaiša Jākuba aktu 1670 gadā jai daškiertys mīsta pilsētas tiesības i pasauka Jakobstadt (Jākubmīsts vuocyskai).

Dzeiveiguokys saitys iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta puordrūsynuoja 1764 godā pastateitais puorvozs par Daugovu. Obadivejis mīsteni daudzi cīte vaidūs i guņsgrākūs, tok mīstu atsajaunynuošonu ir raisteibu vadynuoja īdeveigī tierdzeibys celi pa Daugovu i 1861 godā atdareituo Reigys – Orlys dzeļžaceļa lineja. XIX godusymtā ite īsataiseja nazcik industrejis pasajāmumu. vapnineicys, ceglineicys, vylnys kuorstuve, patmalis i net 4 muzykys instrumentu fabriki.

Par zeimeigu adminstrativū centri Jākubmīsts tyka 1919 godā, kod nu Jaunjalgovys iz itīni beja puorcalti apleiciņa vaļdeišonys īstoti. Iz vyds obadiveju Pasauļa karu Jākubmīstā raistejuos puortykys i stateibmaterialu industreja. 1932 godā Krystapilī suoce dareit cukra fabriks, a 1936 godā par Daugavu pastateja tyltu. Juo myužs beja nagars - 1941 gods junī juo vīnu puosmu saspruodzynuoja sovetu armeja, a 1944 gods augustā jū da golam sagrauduoja vuocīšu armeja. Jaunū tyltu iz vyds Krystapiļs i Jākubmīsta atdareja 1962 godā.

Partnermīsti[pataiseit | labot pirmkodu]

Puoleja Červonka, Puoleja Vuoceja Mele, Vuoceja Puoleja Sokolovu Podlaski, Puoleja Igauneja Mārdu, Igauneja Boltkrīveja Lida, Boltkrīveja

Zeimeigi ļauds[pataiseit | labot pirmkodu]

Jākubmīstā dzymuši:

Krystapilī dzymuši:

Dzymuši cytur, Jākubmīstā i Krystapilī vuicejušīs, dzeivuojuši, darejuši:

Galereja[pataiseit | labot pirmkodu]

Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]