Dzeļžalaiki: Atšķirības starp versijām

Materials nu Vikipedeja
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
MerlIwBot (sprīža | devīņs)
JYBot (sprīža | devīņs)
n r2.7.1) (robots dalika: ckb:سەردەمی ئاسن, stq:Ieserntied
28 aiļa 28 aiļa
[[bs:Željezno doba]]
[[bs:Željezno doba]]
[[ca:Edat del ferro]]
[[ca:Edat del ferro]]
[[ckb:سەردەمی ئاسن]]
[[cs:Doba železná]]
[[cs:Doba železná]]
[[cv:Тимĕр ĕмĕр]]
[[cv:Тимĕр ĕмĕр]]
94 aiļa 95 aiļa
[[sl:Železna doba]]
[[sl:Železna doba]]
[[sr:Гвоздено доба]]
[[sr:Гвоздено доба]]
[[stq:Ieserntied]]
[[sv:Järnåldern]]
[[sv:Järnåldern]]
[[sw:Zama za Chuma]]
[[sw:Zama za Chuma]]

Verseja, kas saglobuota 2013. gada 16. jaunagods mieness, plkst. 00.45

Dzeļžalaiki irā pyrmaviesturis pūsms, kod reikus suoca gotovūt nu dzeļzs. Zīmeļu Eiropā (kai ari Latvejā) tys periods suocēs ap 6.gs. prīkš Krystus, a nu vysu vairuok arheologiskū ziņu turim nu pādējuo dzeļžalaiku pūsma, kas beja - 5.-10.g.s. piec Krystus.

Dzeļžalaikūs pasaleilynoj apmetņu skaits Latgolys vītuos: Kiutūs, Cyrma azara krostā (kur senejī latgali īsakuortoj Baltejys suomu pamastā apmetnē, suocūt tū apdzeivuot nu 7.g.s.). Golvonuo tūs laiku dzeivotuoju nūsadarbuošona Latgolā ir zemkūpeiba. Dorba reiki vēļ ir primitivi.

Ap 8.-10.gs. vairuok suoc audzēt zīmys rudzus, kuri nūmaina mīžus maizis cepšonā. Turpynoj audzēt mozražeigūs, bet pret laika maiņom iztureigūs diveju gryudu vuorpys kvīšus, nu kuru vard bīzū putru (itī kvīši Latvejā audzāti leidz pat 19.g.s.). Ap 5.-9.g.s. Latvejā īvad ruociņus, siej pupys, zierņus. Mads ir vīneigais, kū lītoj iedīņa pasaldynuošonai. Mads i vosks ir īcīneita mainis prece. Cylvāki tic daudzom dobys dīveibom - gunei, pārkiuņam, saulei, mienešam. Pamozom aizasuoc sabīdreibys nūsasluoņuošona.

Lobi tiemēti dzeļžalaiku pīminiekli saisteiti ar Latgolu voi latgalim irā depoziti Sauliskolnā (arheologs Vladislavs Urtāns), Uoraišu azara piļs (arheologs Jānis Apals), piļskolns Ūleņkolnā pi Pļaveņu. Arheologi rokuši ari nazcik senejūs kopulauku - Lejysbytānūs, Ludzys Ūdu kolnā, Ņukšūs pi Pyldys azara.