Roberts Ancāns

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search

Roberts Ancāns (1919.g. 11.nov. — 1982.g. 1.janv.) — beja Latvīšu legiona viersnīks, sajēmis Dzeļža krysta Bruninīka krysta ordeni.

Biografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Fails:Roberts Ancans.jpg
Roberts Ancāns

Roberts Ancāns pīdzyma 1919.goda 11.nojabrī Latvejā, Ludzys apleiciņa Tiļžys pogostā. Vuicejīs bruoļu Skryndu pamatškolā i vīnu godu Aglyunys gimnazejā. Tuoļuok vuicejās Kuorsovys piļsāta gimnazejā, kū pabeidze 1938.godā.

Tuo poša goda rudinī suoca vuiceitīs Latvejis universitates saimesteibys i tīseibu fakuļtetā, saimesteibys (lv:tautsaimniecības) nūdaļā.

1939.goda rudinī labvaleigi īsastuoja Latvejis armijā, cereibā byut kara jurists. Itū nūdūmu iztrauceja Latvejis okupaceja 1940.godā.

1941.godā, kad suocās Trešuo reiha i PSRS vaidi, labvaleigi pīsateice latvīšu brūņuotuo spāku vydā, kab ceineitūs pret boļševikim. 1941.goda oktobrī 16.Zemgales policejas bataljona vydā beja nūsyuteits iz austrumu fronti kai vada seržants.

1941./1942.goda zīmā pi Holmas (Veļikajas krostā) karaveirus apstuoja sorkonuo armeja i jis beja pyrmū reizi sarānuots. Piec izdzeidēšonys beja nūsyuteits iz viersnīku kursim, i piec tūs beigom jis byudams latvīšu legiona leitnants pīsadaleja ceiņuos pi Leningradys, Volhovys purvūs, pi Ostrovys i Kurzemis kotlā. Vairuok reižu beja sarānuots i sajēme ordiņus.

1944.goda zīmyssvātku ceiņu laikā Kurzemis kotlā, Ancāna vadeituo 19.divizejis ceiņu škola, pi Lestenis stacejas treis dīnu apstuojuma ceiņuos ar kājnīku īrūčim izneicynova 14 padūmu tankus. Par ituos ceinis varūneibu Robertu Ancānu 1945.goda janvarī apdovanoja ar vuocu armejis vysaugstū militarū ordini - Bruninīka pakuopis dzeļža krystu.

1945.goda pebralī organizejūt Latvejis tamlaiceiguo vaļdeibu (Latvejis nacionaluo komiteja) kai vīnu nu delegatim, puorstuovūt legiona 19.divizeju, izaraudzeja arī Robertu Ancānu. Generaļs Rudolfs Bangerskis jū īcēle par vaļdeibys piļs komandantu. Vaļdeibys byutuve beja paradzāta Ēduolis pilī.

Sastuo Kurzemes lelojā kuovē (1945.goda marts/apreļs), pi Blīdenis dzeļžaceļa stacejis Ancānu astūtū reizi sarānova. Jis beja nūsyuteits iz Līpuojis vaidu slimneicu. 1945.goda 8.maijā ar vuocu minu lellaivu beja izvasts iz Vuoceju. Vaidus beidze kai viersleitnants.

Dzeive piec vaidim[pataiseit | labot pirmkodu]

Vuocejā nu suoku dzeivova Bādverishofenē (Badwörishofen), tod Neištatē (Neustadt) i beidzūt Augsburgā. Neištatē bejis administrators IRO (International Refugee Organization- Vydtautiskuo bāgaļu organizacejā) vaidu invalidu vuiceibys centrā, kur omotus vuicejuos vaira nakai 300 latvīšu i igauņu vaidu invalidu. 1950.godā puorsacēle iz Augsburgu, kur piļdeja Latvīšu komitejis prīškinīka i latvīšu tautys školys (pamatškolys un gimnazejis) riednīka daguojumus. 1955.godā Hamburgā atsajaunoja Latvejis vaidu invalidu apvīneibys dorbs, Ancānu ībolsova par tuos apvīneibys prīškinīku, itū omotu jis piļdeja 15 godus.

1955.godā brauca iz ASV i dzeivova Ņujorkā. Tur struoduoja firmā Otis Elevators kai tehniskais zeimuotuojs. Aktivi pīsadaleja vaidu veteranu atpyutys centra Rota i Bruoļu kopu stateibā.

Roberts Ancāns nūmira 1982.goda 1.janvarī Ņujorkā.[1] Apbedeits Ņujorkys štatā, Katskiļu bruoļu kapūs.

Roberts Ancāns beja studentu korporacejas Lacuania (nu 1938.g. febraļa) bīdrs.

Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]

  1. Lacuaniai-70. Red. J.Kapustāns. Rīga.1999.