Rēznis gerbs

Materials nu Vikipedeja
Jump to navigation Jump to search
Rēznis gerbs

Rēznis gerbs irā Rēznis mīsta simbols. 2000 gods pavasara mienesī Rēznis dūma pījama sasprīdumu ap mīsta simbolikys apstyprynuošonu. Deputati nūbolsuoja ap Rēznis gerba variantu, kas beja pījimts Latvejis pyrmuos breivuos vaļsteibys laikā.

Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]

Tai kai vairuoki apdzeivuotu vītu vacī gerbi nabeja sadareigi ar napavaļdeigys vaļsteibys ideju, 1923 godā Latvejā sataisieja sovpateigu heraldikys komiseju. Itymā laikā Latgolys oficialais simbols beja grifs (iz lobū pusi), kas rūkā tur zūbynu. Tys pots grifs ījama centraluo vītu Rēznis mīsta gerbā, kas tyka pījamts 1925 godā. Iz pazyla fona atvaiguots zalta (dzaltons) grifs — senejs mitologisks radejums ar ļova augumu i ereļa spuornim.

Atvaiguojums[pataiseit | labot pirmkodu]

Grifs ira miļzeigs, lels i špetnys radejums. Mitologejā tys cieški veic zalta sorguotuoja funkcejis. Itys ira vareiguma i dreizuma simbols. Piec heraldikys nūsacejumim grifs atvaiguots ar zūbynu, a Rēznis gerbā zūbynu puormeja iz škīdu Latvejis karūga nūdoruos, pastreipojūt mīsta pīdereibu vaļsteibai. Pazylais fons piec heraldikys nūsacejumim zeimoj cālsirdeibu, gūdeigumu, paticeibu i napīmeteigumu.

Teiklavītys[pataiseit | labot pirmkodu]