Praņcūzeja

République française
Praņcūzejis Republika

Praņcūzejis karūgs i gerbs

Golvysmīsts

Vaļsteibys volūda

Prezidents

Ministru prezidents

Pluots

674 843 km²

Dzeivuotuoju skaits

69 100 000 (2026)

Laika zona
-vosorā

HEC (UTC +1),
HAEC (UTC +2)

Praņcūzeja (praņcūzu: France), oficialai Praņcūzejis Republika (praņcūzu: République française) irā vaļsteiba Vokoru Europā. Praņcūzeja golvysmīsts irā Pariža

Praņcūzeja Eiropys daļa rūbežojās ar Beļgeju, Luksemburgu, Vuoceju, Šveici, Italeju, Monako, Spāneju i Andoru. Tū mozgoj Vydsjiura dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Praņcūzeju nu Apvīnuotuos Karalistis atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Praņcūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Praņcūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar Brazileju, Surinamu (Praņcūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.

Praņcūzeja irā leluokuo vaļsts Europys Savīneibā piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Praņcūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Praņcūzeja 92 301 km2. Praņcūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Praņcūzeja 90 457 km2. Praņcūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Praņcūzeja irā 1844 km2.

Viesture

Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Praņcūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Praņcūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Praņcūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Praņcūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Praņcūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Praņcūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Praņcūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

Politiskuo sistema

Tagadejuo konstituceja tyka pazeita 1958. goda rudiņa mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (Assemblée Nationale), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

Geografeja

Praņcūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Praņcūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs (Pireneji) i dīnavydrītumūs (Alpi), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — Monblans (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, Ronas, Garonas i Senas.

Mīsti

Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

Parīža (praņcūziski: Paris), 13 114 718 dzeiv.

Liona (praņcūziski: Lyon), 2 280 845 dzeiv.

Marseļa (praņcūziski: Marseille), 1 873 270 dzeiv.

Lila (praņcūziski: Lille), 1 510 079 dzeiv.

Tulūza (praņcūziski: Toulouse), 1 454 158 dzeiv.

Bordo (praņcūziski: Bordeaux), 1 363 711 dzeiv.

Nanta (praņcūziski: Nantes), 1 011 020 dzeiv.

Strasbūra (praņcūziski: Strasbourg), 853 110 dzeiv.

Monpeljē (praņcūziski: Montpellier), 801 595 dzeiv.

Renna (praņcūziski: Rennes), 755 668 dzeiv.