Prancūzeja

République française
Prancūzejis Republika

Prancūzejis karūgs i gerbs

Golvysmīsts

Vaļsteibys volūda

Prezidents

Ministru prezidents

Pluots

674 843 km²

Dzeivuotuoju skaits

69 100 000 (2026)

Laika zona
-vosorā

HEC (UTC +1),
HAEC (UTC +2)

Prancūzeja (prancūzu: France), oficialai Prancūzejis Republika (prancūzu: République française) irā vaļsteiba Vokoru Europā. Prancūzeja golvysmīsts irā Pariža

Prancūzejis Eiropys daļā tei rūbežojās ar Beļgeju, Luksemburgu, Vuoceju, Šveici, Italeju, Monako, Spāneju i Andoru. Tū mozgoj Vydsjiura dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu Apvīnuotuos Karalistis atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar Brazileju, Surinamu (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.

Prancūzeja irā leluokuo vaļsts Europys Savīneibā piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

Viesture

Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

Politiskuo sistema

Tagadejuo konstituceja tyka pazeita 1958. goda rudiņa mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (Assemblée Nationale), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

Geografeja

Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs (Pireneji) i dīnavydrītumūs (Alpi), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — Monblans (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, Ronas, Garonas i Senas.

Mīsti

Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

Parīža (prancūziski: Paris), 13 114 718 dzeiv.

Liona (prancūziski: Lyon), 2 280 845 dzeiv.

Marseļa (prancūziski: Marseille), 1 873 270 dzeiv.

Lila (prancūziski: Lille), 1 510 079 dzeiv.

Tulūza (prancūziski: Toulouse), 1 454 158 dzeiv.

Bordo (prancūziski: Bordeaux), 1 363 711 dzeiv.

Nanta (prancūziski: Nantes), 1 011 020 dzeiv.

Strasbūra (prancūziski: Strasbourg), 853 110 dzeiv.

Monpeljē (prancūziski: Montpellier), 801 595 dzeiv.

Renna (prancūziski: Rennes), 755 668 dzeiv.