Latiņu volūda

Latiņu volūda lingua Latina
Volūdu lītoj:	Romys Republika, Romys impereja, leluokuo daļa Europys vaļsteibu (da 18. godu symtam), Romys katuoļu bazneica
Runuotuoju skaits:	nav zynoms
Volūdu saime:	Indoeuropīšu Italīšu Latiņu-falisku Latiņu volūda
Volūdys kodi
ISO 639-1:	la
ISO 639-2:	lat
ISO 639-3:	lat

Latiņu volūda (lingua Latina) ir indoeuropīšu saimis vīna no italīšu volūdu, kurā īsuokuos runuoja Laciumā (Latium, niulaiku Lacio regions Italejis centraluo daļā).

Pasaplatynojūt Romys Republikai i piečuok Romys imperejai, jei platejās uors Laciumys proviņcejis. Latiņu volūda beja Senejuos Romys oficialuo volūda,^[1] koč plotai tyka lītuota greku volūda, svuit imperejis vokoru daļā. Niulaikūs jei ir Romys Katuoļu bazneicys oficialuo volūda, kas jū pataisa par Vatikana vaļsts volūdu.

Vysys romanīšu volūdys ir paguojušis nu latiņu volūdys, i daudzeji vuordi cytuos volūduos ir aizaveduši nu juos. Latiņu volūda tyka lītuota zineibai i škārsregionalom zynuošonom leluokuo daļā Europys vaļsteibu net da 18. godu symtam, kod jū puormeja prancuzu volūda, i piečuok, 19. godu symtā, angļu volūda.

Itūšalt latiņu volūda teik lītuota biologejā i medicinā kai vīnzeimeiga škārsregionala terminologeja. Jei pa šai dīnai ir daudzeju juridiskū terminu olūts. Škārsregionaluos tīseibuos i diplomatejā stauņa teik lītuoti latiņu pasacīni, pīvadumam, habeas corpus, ex officio, de facto, de jure i c. Zynuošona ap latiņu volūdu ir byuteiga juristim, seviški škārsregionalū tīseibu atzarē.

Latiņu volūdys raisteibys pasmi

Latiņu volūdys raisteibys viesture teik padaleita:

Arhaiskuo latiņu volūda;
Klasiskuo latiņu volūda;
Piecklasiskuo latiņu volūda;
Vāluo latiņu volūda.

Lītuošona Livonejis koņfederacejā

Piec Livonejis krysta karim 13. godu symtā sataiseitamā Livonejis Koņfederacejā latiņu volūda kolpoja kai vaļsts volūda, kurā tyka raksteiti oficialī dokumenti i lykumdeveibys akti. Sūpluok jai kai škārstautu zynuošonuos volūda (lingua franca) vys leluoku zeimeibu daboja vuocīšu volūda.