Laika zona

Laika zonu karta

Laika zona ir Zemis apgabaļs, kurā teik lītuots sadareigs standartizēts laiks. Suokuos ciļvēce lītoja vītiskū Saulis laiku, kurs sevkuram mīstam beja izaškireigs. Raistūtīs saitim i dzeļžceļam, tys palyka naparūči. Problema tyka izsprīsta ar laika zonom, nūstateitim regionim lītojūt sadareigu Saulis laiku. Laika zonys pa lelumam teik pamatuotys iz meridianim, kuru garums ir vairynuojums ar 15° (±7,5° nu ituos meridianys), taidā ceļā taisūt vīnys stuņdis izškireibu iz vyds sūpluoku laika zonu. A vys, vīnys stuņdis atdalejums nav universals, i parostai laika zonu rūbeži ir nūviļkti pa vaļsteibu, pavaļsteibu i cytu administrativū padalīņu rūbežim. Vysā ir 24 laika zonys, a kūpeigais laika atveļču skaits ir 51, nu kurom niulaikūs lītoj tik 42. Cytys laika atveļcis niulaikūs vaira nateik lītuotys.

Viesture

1878. godā Sendfords Flemings (Sandford Fleming) raisteja laika zonu sistemu vysam pasauļam, kura teik lītuota veļ niulaikūs. Fleminga sataiseitū sistemu Amerikys Saškiertū Vaļsteibu dzeļžaceļu kompanejis suoce lītuot 1883. goda 18. nojabrī, a škārsregionalai pījēme 1884. goda koņfereņcē Vašingtonā.

Da Ūtrajam pasauļa karam Europā beja trejis laika zonys:

• Vokoru Europys (Grīnvičis) laiksː Lelbritaneja, Nīderlandeja, Beļgeja, Luksemburga, Praņceja, Spaneja, Portugaleja;
• Vyda Europys laiksː Norvegeja, Zvīdreja, Daneja, Lītova, Vuoceja, Puoleja, Čehoslovakeja, Vengreja, Šveiceja, Dīnavydu Slaveja, Albaneja, Italeja;
• Reitu Europys laiksː Suomeja, Igauneja, Latveja, Rumuneja, Bulgareja, Turceja, Grekeja i PSRS Europys daļa.