Jākubmīsta nūvods

Jākubmīsta nūvods
Karūgs	Gerbs
Centrys:	Jākubmīsts
Pluots:	2996,1 km2
Dzeivuotuoju sk. (2025):	38 833
Bīzeiba:	13,4 dz./km2
Īstateits:	2021. godā
Teritoriskais; dalejums:	3 mīsti i 22 pogosti
Teiklavīta	www.jekabpils.lv

Jākubmīsta nūvods (latvīšu: Jēkabpils novads) ir Latvejis 2021. goda administrativai teritorialuos reformys īmā 2021. goda 1. jūļā sataiseits Latvejis pošvolds, kurā tyka saškierti Jākubmīsta mīsts, Jākubmīsta nūvods, Akneišys nūvods, Krystapiļs nūvods, Solys nūvods i Vīseitis nūvods. Nūvoda centris ir Jākubmīsta vaļstmīstā. Rūbežojās vokorūs ar Aizkrauklis nūvodu, pūstumūs ar Modūnis nūvodu, reitūs ar Leivuona i Preiļu nūvodim, dīnavydūs ar Viersdaugovys nūvodu i Lītovys Panevieža apleiciņu.

Nūvoda teritoreja pylnai apsasadz prīkš pyrmuokuos administrativai teritorialuos reformys bejušā Jākubmīsta rajona teritoreju.

Teritoriskais dalejums

Jākubmīsta nūvods sasadora nu 3 mīstim i 22 pogostim: Akneišis pogosts, Akneišis mīsts, Asaris pogosts, Atašinis pogosts, Dygnuojis pogosts, Dunovys pogosts, Elkšņu pogosts, Gārsinis pogosts, Jākubmīsta vaļstmīsts, Krystapiļs pogosts, Kolna pogosts, Kūku pogosts, Leimaņu pogosts, Mežāris pogosts, Ritis pogosts, Rubynu pogosts, Saukys pogosts, Sielpiļs pogosts, Solys pogosts, Uobeļu pogosts, Varīšu pogosts, Vīseitis mīsts, Vīseitis pogosts, Veipa pogosts i Zosa pogosts.

Latgolys viesturiskuo zemē

Latgolā lein nūvoda daļa Daugovys labuo molā: Atašinis pogosts, Jākubmīsta vaļstmīsts (pa daļai), Krystapiļs pogosts, Kūku pogosts, Mežāris pogosts, Varīšu pogosts i Veipa pogosts.

Sielejis viesturiskuo zemē

Sielejā lein nūvoda daļa Daugovys kairuo molā: Akneišis pogosts, Akneišis mīsts, Asaris pogosts, Dygnuojis pogosts, Dunovys pogosts, Elkšņu pogosts, Gārsinis pogosts, Jākubmīsta vaļstmīsts (pa daļai), Kolna pogosts, Leimaņu pogosts, Ritis pogosts, Rubynu pogosts, Saukys pogosts, Sielpiļs pogosts, Solys pogosts, Uobeļu pogosts, Vīseitis mīsts, Vīseitis pogosts, i Zosa pogosts.

Doba

Nūvoda vokoru daļā ir Vydsdaugovys zamīne, dīnavydu vokorūs Akneišis pacylums, vokorūs Sielejis vale (Ormaņkolns 167 m, Taborkolns 139 m). Augsnys — velēnu, podzolētuos i peisu. Meži 1982. godā aizjēme ap 40% nu teritorejis. Līteigī izkasiņi — žvyrs (Elkšņi, Spuorneņi), muols (Auzāni, Skanstenīki), dolomits (Bierži, Brodi), torka (Baraukys, Nūmaļu, Stridys pūri).

Videjuo temperatura: -6 — -6,5 ° C janvarā, + 17 — 17,5 ° C juļā. Krytuļu daudzums 600—650 mm godā.

Upi

Daugovys baseina: Daugova, Ūdze, Pūstumu Suseja, Nereta, Aivīkste (rūbežups).
Lelupa baseina: Dīnavydu Suseja, Vīseite.

Iudiņtveris

74 azari, kuri leluoki par 1 ha. Leluokī: Saukys azars 7,7 km², Vīseitis azars 2,3 km². Pūstumu vokorūs Pļaveņu iudiņtveris daļa.

Viesture

Nūvoda teritoreja dzeivuota nu 9. godu tyukstūšis p.m.ē.. 1. godu tyukstūšā p.m.ē, nūcītynuotys apdzeivis beja Osotā, Dygnuojā, Sielpilī. Myusu ērys suokuos nūvodā dzeivoja latgli i sieli, par tū guoja vāžnys Daugovys iudiņa ceļš i vītejī tierdzeibys celi. Da 13. godu symtam niulaiku nūvoda teritoreja aptyvai beja sieļu Kalvis i Sielinis zemēs. 13. godu symtā Sielpiļs i Osota tyka par krystnešu viersākritīņu snāgim jau pyrmajuos godu desmitēs. 1250. godūs Sielejis daļa beja apnavalēta. Livonejis ordyna vaļsteibys laikā nūvods beja Sielpiļs fogtejis i Daugpiļs komturejis teritorejā, pa daļai - Reigys arciveiskupejis Letu gola Krystapiļs parapejis nūvodā.

Piec Livonejis izgaisšonys 1560. godūs Daugovys kairuos molys zemis dabuoja Kurzemis i Zemgaļis gercogiste, lobuo mola tyka Puolejis puorvoldā, juo pūstumu daļa nu 1620. godim pīdareja Zvīdrejai. Kurzemis i Zemgaļis gercogistis laikā niulejā nūvoda teritoreja beja pa daļai Sielpiļs, pa daļai Daugpiļs parapejis nūvoda teritorejā, taipat Inflantejis vaivodejis Daugpiļs traktā (Krystapiļs). 18. godu symtā nūvoda teritoreja puorguoja Krīvejis Imperejis vaļdeišonā - Daugpiļs traktu puorsauce par Daugpiļs apleiciņu. 1819. godā Sielpiļs vierspiliskunga tīsys teritorejā sataiseja Jaunjalgovys apleiciņu.

Latvejis Napavaļdeibys kara laikā nūvoda teritoreju Latvejis armeja atbreivova 1919. godā. 1924. godā Latvejis Republikys Jaunjalgovys apleiciņs tyka puorsaukts par Jākubmīsta apleiciņu. Piec Latvejis okupacejis 1941. goda 18. martā Daugpiļs apleiciņa Krystapiļs i Gūsteņa mīsti i četri pogosti tyka davīnuoti Jākubmīsta apleiciņam. 1949. goda 31. dekabra administrativai teritoriskuos reformys rezultatā jis puortaiseits par Jākubmīsta rajonu. 1990. godā tyka atjaunynuoti pogosti. 2009. godā pie rajonu likvidacejis sataiseits pyrmais Jākubmīsta nūvods, a Jākubmīsts daboja republikys mīsta statusu ar sovu pošvoldu. 2021. godā Jākubmīsta nūvodu reorganizēja, jam davīnojūt Akneišis nūvodu, Krystapiļs nūvodu, Solys nūvodu i Vīseitis nūvodu. Taiss:Napiļneiga atdaļa

Dzeivuotuoji

Dzeivuotuoju skaita puormejis

Asūšajūs rūbežūs, piec CSP datim.^[1]

Dzeivuotuoju skaita puormejis

Gods	Dzeiv.	±% g.a.
1935	57 528	—
1959	58 114	+0.04%
1967	56 741	−0.30%

Gods	Dzeiv.	±% g.a.
1970	58 960	+1.29%
1979	58 862	−0.02%
1989	61 048	+0.37%

Gods	Dzeiv.	±% g.a.
2000	56 348	−0.73%
2011	47 604	−1.52%
2021	40 576	−1.58%

Apdzeivis

Leluokuos apdzeivis
N#	Pasauka	Statuss	Pogosts	Dzeivuotuoji (2025)^[2]
1.	Jākubmīsts	Vaļstmīsts	-	22 074
2.	Vīseite	Mīsts	-	1514
3.	Sola	Sola	Solys	1290
4.	Akneiša	mīsts	-	969
5.	Bierži	Sola	Solys	561
6.	Brodi	Sola	Uobeļu	401
7.	Zoss	Sola	Zosa	322
8.	Jaunuo muiža	Sola	Kūku	318
9.	Mežāre	Sola	Mežāris	280
10.	Zylāni	Sola	Kūku	274

Nacionalais sastots

Jākubmīsta nūvoda dzeivuotuoju etniskais sastots 2023. godā^[3]

Latvīši (28936)			71.1%
Krīvi (7393)			18.5%
Boltkrīvi (934)			2.3%
Puoļi (753)			1.9%
Ukrainīši (733)			1.8%
Lītaunīki (528)			1.3%
Čyguoni (199)			0.5%
Žydi (25)			0.1%
Igaunīši (13)			0.0%
Cyta i naizalaseita (943)			2.4%

Saimisteiba

Transports

Autoceļš P73 pi Akneišis.

Jākubmīsta nūvodu škārsoj nazcik izškireigys zeimeibys autoceli. Nūvoda teritoreju škārsoj A6 (Reiga—Daugpiļs—Kruoslova—Boltkrīvejis rūbežs (Patarnīki)). Jākubmīstā suokās A12 (Jākubmīsts—Rēzekne—Ludza—Krīvejis rūbežs (Terehova)). Taipat, nūvodu škārsoj nazcik regionaluos zeimeibys autoceļi — P62 (Kruoslova—Preili—Modūne (Modūnis apleikceļš)), P72 (Īlyukste (Viersaiši)—Bebrine—Bierži), P73 (Vacumnīki—Nereta—Subata), P74 (Syliņi—Akneiša), P75 (Jākubmīsts—Lītovys rūbežs (Nereta)) i P76 (Aizkraukle—Jākubmīsts).

Nūvoda teritoreju škārsoj div dzeļžaceļa linejis: Reiga—Daugpiļs, iz kurys Jākubmīsta nūvoda teritorejā ir div stacejis (Krystapiļs i Trepe), i lineja Krystapiļs—Rēzekne II, iz kurys ir četrys dzeļžaceļa stacejis — Krystapiļs, Kūki, Mežāre i Atašine.

Vuiceiba

Nūvodā ir 7 pamatškolys - Antūžu, Uobeļu, Bieržu, Dygnuojis, Krystapiļs, Rubynu i Syunu, 6 vydsškolys - Akneiša, Jākubmīsta 2., Jākubmīsta 3., Solys, Vīseitis i Zosa, taipat i Jākubmīsta vaļsts gimnazeja.

Taipoš ir Arvīda Žilinska Jākubmīsta Muzykys škola, Jākubmīsta Dailis škola, Jākubmīsta Sporta škola, Sielejis Sporta škola, Vīseitis Muzykys i dailis škola, Jākubmīsta Tehnologeju tehnikums i Latvejis Universiteta Jākubmīsta filials

Zeimeigi nūvodnīki

Zeimeigys vītys

Nūruodis

Verīs taipoš

[1] ttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/

[2] LĢIA.gov.lv Vītvuordu datu baza 16.01.2025

[3] «IRE031. Dzeivuotuoju skaits i nūsvors pa tauteibai regionūs, vaļstmīstūs i nūvodūs goda suokuos (piec administratīvai teritoriskuos reformys 2021. godā) 2021 - 2023». Vērts: 22.11.2023.

[1]

[2]

[3]