Indoeuropīšu volūdys

Indoeuropīšu volūdys irā lela volūdu saime, kurā ītylpst vairums Eiropys volūdu, kai ari daudzys Dienvidu, Rītumu i Centralōs Āzijas volūdys. Pie indoeuropīšu volūdom pīdar, pīmāram, latgalīšu volūda, latvīšu volūda, lītaunīku volūda, puoļu volūda, ukrainīšu volūda, krīvu volūda, anglīšu volūda, vuocu volūda, franču volūda, italeju volūda, grīķu volūda, persīšu volūda i hindi volūda.

Viesture

Indoeuropīšu volūdys irā ceilušōs nu kūpeigys senču volūdys — pirmindoeuropīšu volūdys. Tō nav saglobōjusēs raksteitūs avūtūs, deļtuo volūdnīki tōs vuordu kruojumu, skaņu sistemu i gramatikys īzeimis rekonstravej ar saleidzynojūšōs volūdnīceibys metodem.

Vīna nu plašōk atzeituom hipotezem pirmindoeuropīšu volūdys runōtōju dzimteni saista ar Pontys–Kaspijys stepi. Nu tīnis vairōku tyukstūšu godu laikā indoeuropīšu volūdys izplatejās lelō Eiropys i Āzijas daļā.

Volūdu grupys

Indoeuropīšu volūdu saimē ir vairōki leli atzori:

• baltu volūdys;
• slavu volūdys;
• germaņu volūdys;
• romāņu volūdys;
• keltu volūdys;
• indoirāņu volūdys;
• grīķu volūda;
• albaņu volūda;
• armāņu volūda.

Pie izmyrušajom indoeuropīšu volūdu grupom pīdar Anatolejis volūdys i toharu volūdys.

Baltu volūdys

Baltu volūdys irā indoeuropīšu volūdu saimis atzors. Myusdīnōs dzeivōs reitbaltīšu volūdys ir latvīšu volūda i lītaunīku volūda. Latgalīšu volūda ir Latgolā vāsturiski izveidojusēs volūdys forma ar sovu raksteibys tradiceju.