Guļbinis nūvods
| Guļbinis nūvods | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Centrys: | Guļbine | |||||
| Pluots: | 2996,1 km2 | |||||
| Dzeivuotuoju sk. (2025): | 38 833 | |||||
| Bīzeiba: | 13,4 dz./km2 | |||||
| Īstateits: | 2021. godā | |||||
| Teritoriskais dalejums: |
3 mīsti i 22 pogosti | |||||
| Teiklavīta | www.gulbene.lv | |||||
Guļbinis nūvods (latvīšu: Gulbenes novads) ir 2009. goda administrativai teritoriskuos reformys īmā sataiseits pošvolds Vydzemē. Nūvods sataiseits saškirūt vysus bejušā Guļbinis rajona pošvoldus. Rūbežojās pūstumūs ar Olyuksnys i Smiļktinis nūvodim, reitūs ar Bolvu nūvodu, dīnavydūs ar Modūnis nūvodu i vokorūs ar Cāsu nūvodu.
Nūvoda teritorejis kūpplateiba ir 187 220 ha aba 1872 km². Nu tim meži aizjam 95 607 ha. Nūvoda centris Guļbine stuov Guļbinis kauprvalis dīnavydu pīslaitē, pa lelumam leidzonā teritorejā. Mīsta augstuokais punkts ir 145 metri augš jiuru leidzīņa.
Doba
[pataiseit | labot pirmkodu]Nūvoda pūstumvokoru daļā ir Vydsgaujis padūbe, vokorūs — Vydzemys Centraluo augstaine ar augstumim, kuri viersa 200 m ajl (da 235 m), vydsdaļā Guļbinis kauprvale ar plotumu 5-10 km i augstumim 120-170 m (Beļovys piliskolns 178 m) i osu grādom dīnavydūs (t.v. Līdis kolni), dīnavydreitūs Lubuona leidzonaine. Augsnys: velēnu vydyskai podzolētuos, velēngleja, torkys podzolētuos gleja (p.l. car Pededzi). Līteigī izkasiņi: muols, smiļkts, žvyrs, soldoniudiņa vapna, torka (Lelais Mārku pūrs).
Videjuo temperatura janvarā -6 °C, juļā +16,5 °C. Krytuļu daudzums 600 mm godā.
Leluokī upi
[pataiseit | labot pirmkodu]Iudiņtveris
[pataiseit | labot pirmkodu]Leluokī azari — Ludza azars (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]13. godu symta suokuos nūvoda teritoreja beja Tuolovys i Atzelis zemēs. Raksteitūs olūtūs Guļbinis kunguzeme pyrmūreiz pīminēta 1224. goda Tuolovys daleišonys darunā iz vyds Zūbynbruoļu ordyna i Reigys veiskupu. Piec vīnys hipotezis, Druvīnys pasaukā izaglobojis nūvoda senejā vaļdinīka Drivinalda vuords.
Nu 13. da 16. godu symtam nūvods beja Reigys arciveiskupejis Letu golā, 1340. godā iz senejā satiksmis ceļa apmāram pusceļā iz vyds Casvainis i Olyuksnys piļu pastateja Guļbinis myura pili (Schwanenburg), kura palyka par nūvoda puorvolda centri. Livonejis kara suokuos 1559. godā piec īveicis Tirzys kuovē Guļbinis pili apgula Ivana IV armeja. Kaidu laiku piļs pasadeve Livonejis kieneņam Magnusam, a 1577. godā jei otkon tyka krīvu armejis rūkuos. 1582. goda Jamys Zapoļskys mīra darunā Guļbinis piļs pasaukta par Holbinu (latiņu: Horodiscz Holbina) a pa krīvyskam par Гольбин городище ci Шванцбург, piec darunys nūslēgšonys Guļbinis kunguzemi īslēdze Puolejis-Lītovys kūpvaļsteibai pīdarūšuos Livonejis Auzdaugavis Gercogistis Cāsu vaivadejā.
Piec Vydzemes aizkaruošonys Zvīdrejis kieneņš Gustavs Adoļfs Guļbinis parapejis nūvodu paduovynuoja generalam G. Hornam, a piec muižu redukcejis 17. gs beiguos ite ītaiseituo muiža tyka Zvīdrejis vaļsteibys sovumā. Guļbine da 1783. godam beja Cāsu apleiciņā, piec 1783. goda – Valkys apleiciņā.
Piec Vydzemis davīnuošonys Krīvejis Imperejai niulejā Guļbinis nūvodā pastateitys nazcik muižu kungu sātu. 1750. godā Beļovys muižā (Kortenhof) pastateita baroka stiļa kungu sāta, piec juo smierta muižis parkā pastateja panteonam leidzeigu kapleicu. 1802. godā Johans Gotleibs fon Volfs dasabuoja Vacguļbinis muižu, kurā pastateja div pilis (Boltū i Sorkonū pili). 1835. godā historizma stilī budavuota Stuomerinis muižis kungu sāta, a Jaunguļbinis muižis kungu sāta budavuota ap 1878. godu angļu neogotikys stilī.
1903. godā tyka budavuots Pļaveņu—Valkys šaurreļsu dzeļžaceļš i izbudavuota Guļbinis staceja.
Latvejis Napavaļdeibys kara laikā 1918. goda beiguos niulaiku Guļbinis nūvoda teritoreju apgula Padūmu Latvejis armeja, tok da 1919. goda 31. majam Guļbinis apleicīni nu komunistim atbreivova Latvejis armejis 4. Valmerys kuojaunīku pulks. 1924. goda juņā nu Guļbinis apleiciņa atdaleja Modūnis apleiciņu, kura sastotā beja lela daļa niulaiku Guļbinis nūvoda. Piec Latvejis ūtraleiguos padūmu okupacejis 1947. godā sataiseja Guļbinis apleiciņu, a piec div godim jū likvidēja, sadalūt Guļbinis i Casvainis rajonūs.
Teritoriskais dalejums
[pataiseit | labot pirmkodu]Guļbinis nūvodā ir vīns mīsts (Guļbine) i 13 pogosti. Vysi nūvoda pogosti ir sadaleiti 4 apvīneibuos:
| Pogostu apvīneiba | apvīneibā esūšī pogosti | dzeivuotuoju skaits | pluots, km2 |
|---|---|---|---|
| Beļovys i Lajis pogostu apvīneiba | Beļovys pogosts, Lajis pogosts | 2510 | 507,2 |
| Daukstu, Galgovskys, Jaunguļbinis i Leigū pogostu apvīneiba | Daukstu pogosts, Galgovskys pogosts, Jaunguļbinis pogosts, Leigū pogosts | 2767 | 432,1 |
| Druvīnys, Lyzuma, Rankys i Tirzys pogostu apvīneiba | Druvīnys pogosts, Lyzuma pogosts, Rankys pogosts, Tirzys pogosts | 3370 | 489,7 |
| Litinis, Stuomerinis i Strodu pogostu apvīneiba | Litinis pogosts, Stuomerinis pogosts, Strodu pogosts | 3128 | 431,4 |
Dzeivuotuoji
[pataiseit | labot pirmkodu]Dzeivuotuoju skaita puormejis
[pataiseit | labot pirmkodu]Esūšajūs robežūs, piec CSP datim.[1]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Leluokuos apdzeivis
[pataiseit | labot pirmkodu]| N# | Pasauka | Statuss | Pogosts | Dzeivuotuoji (2025) |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Guļbine | Mīsts | - | 7100 |
| 2. | Litine | Sola | Litinis | 561 |
| 3. | Lyzums | Sola | Lyzuma | 539 |
| 4. | Ranka | Sola | Rankys | 485 |
| 5. | Stāki | Sola | Strodu | 474 |
| 6. | Lajiscīms | Sola | Lajis | 434 |
| 7. | Jaunguļbine | Sola | Jaunguļbinis | 409 |
| 8. | Škīneri | Sola | Strodu | 353 |
| 9. | Stori | Sola | Daukstu | 273 |
| 10. | Druvīna | Sola | Druvīnys | 242 |
Nacionalais sastots
[pataiseit | labot pirmkodu]Pošvolds
[pataiseit | labot pirmkodu]2025. goda Latvejis pošvoldu ībolsuošonuos Guļbinis nūvodā ībolsuoja 15 deputatus nu 5 parteju kaņdidatu sarokstim.[3]
| Frakceja | Mandatu skaits | |
|---|---|---|
| Latvejis raisteibai | 6 | |
| Zaļū i zemdaru savīneiba | 3 | |
| Latvejis Regionu bruoleste | 2 | |
| Jaunuo Vīneiba | 2 | |
| Jaunuo koņservativuo parteja, Vydzemis parteja | 2 |
Saimisteiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Transports
[pataiseit | labot pirmkodu]
Stuomerinis nūstuošonys punkts
Guļbinis nūvodu naškārsoj nivīns golvonais autoceļš, tok nūvodu škārsoj nazcik regionaluos zeimeibys autoceļi — P27 (Smiļktine—Guļbine), P33 (Ereli—Jaunpībalga—Soleņkrūgs), P34 (Sinuole—Sylakrūgs), P36 (Rēzekne—Guļbine), P38 (Casvaine—Velēna) i P43 (Litine—Olyuksna). Nūvoda dīnavydūs, pi Līdiskrūga Guļbinis nūvoda rūbežu ar Modūnis nūvodu, aptyvai 1 km garumā, taisa autoceļš P83 (Lubuons—Dzeļzova).
Nūvoda teritoreju škārsoj dzeļžaceļa lineja Pļaveņis—Guļbine, iz kurys Guļbinis nūvoda teritorejā ir vīna staceja (Guļbine) i vīna dzeļžaceļa nūstuošona (Jaunguļbine). Taipoš, Guļbinis i Olyuksnys nūvodus saškir dzeļžaceļa lineja Guļbine—Olyuksna iz kurys nūvoda teritorejā ir Guļbinis staceja i Stuomerinis i Kolninis dzeļžaceļa nūstuošonys, kuruos reguļarai nūstoj viļcīņa reiss. Nūstuošonuos Bierze, Pūreņi i Dunduri viļcīņs nūstoj piec aizprasejuma.
Vuiceiba[4]
[pataiseit | labot pirmkodu]Pamatvuiceibys īstuodis
[pataiseit | labot pirmkodu]Videjuos vuiceibys īstuodis
[pataiseit | labot pirmkodu]Sports
[pataiseit | labot pirmkodu]Nūvoda centrī, Guļbinē, ir bazēts basketbola klubs Guļbinis "Buki"
Zeimeigiys personeibys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Magdalena Eļžbeta fon Hallarte (1683—1759), Vydzemis hernhūtīšu kusteibys taiseituoja
- Oto Bērteņš (1818—?), tapātuojs
- Apseišu Jākubs (1858—1929), eistynamā vuordā Juoņs Jaunzemis, rakstinīks
- Juoņs Misiņs (1862—1945), bibliografs
- Jūlejs Madernīks (1870—1955), tapātuojs, interjerists
- Voldemārs Maldūnis (1870—1941), ļutuoru bazneickungs, teologs i filosofs
- Juoņs Poruks (1871—1911), rakstinīks i ailinīks
- Andrivs Nīdre (1871—1942), ļutuoru bazneickungs, ļaudyskais darbinīks, politiks, rakstinīks
- Andrivs Prīdkolns (1873—1923), uorsts i ļaudyskais darbinīks
- Augusts Malvess (1878—1951), arhitekts
- Voldemārs Ierbe (1893—1944), tapātuojs
- Leo Svemps (1897—1975), tapātuojs
- Mariss Vētra (1901—1965), eistynamā vuordā Morics Blumbergs, dzīduotuojs i rakstinīks
- Sergejs Duks (1902—1973), koru dirigents, vīns nu 1944. goda 17. marta Latvejis Centraluos padūmis memoranda paraksteituojim
- Imants Kokars (1921—2011), kordirigents
- Gido Kokars (1921), kordirigents
- Antra Līdskolneņa (1930—2000), aktere
- Imants Cepeitis (1935—1993), kordirigents
- Uldis Pūceitis (1937—2000), akters
- Ruta Mucinīce (1950), farmakologe, Latvejis Universiteta profesore, Latvejis Zineibu akademejis eistynuo bīdre (2008)
- Andrivs Kravaļs (1967), katuoļu veiskups
- Madara Leiduma (1982), biatloniste
- Daumants Dreiškens (1984), bobslejists
Zeimeigys vītys
[pataiseit | labot pirmkodu]Atvaigu galereja
[pataiseit | labot pirmkodu]
Guļbinis dzeļžaceļa staceja
Stuomerinis muižis piļs
Litinis muižis kungu sāta
Jaunguļbinis muižis piļs
Nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ OSP
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits i īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Vērts: 20.11.2023.
- ↑ «2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novads». dati.cvk.lv. Vērts: 2025-07-01.
- ↑ «Gulbenes novada izglītības iestādes». www.gulbene.lv. Vērts: 2026-04-06.
| ||||||||