Fraņcs Trasuns

Materials nu Vikipedeja
(Puoradresēts nu Francis Trasuns)
Fraņcs Trasuns

Fraņcs Trasuns (latvīšu: Francis Trasuns; 1864 gods leita m. 16 d. Sakstagolā — 1926 gods sulu m. 6 d. Reigā) — zeimeigs latgalīšu i latvīšu kulturys i gareigais dareituojs, vaļstsveirs i literats. Vysu myužu aizajiems ar latgaļu volūdys i kulturys aizstuoviešonu.

Biografeja[pataiseit | labot pirmkodu]

Vuiciejīs vītējuo pogosta školā, Jelgovys ģimnāzejā, Pīterpilī, nu 1883 leidz 1887 godam gareigojā seminarā i nu 1887 leidz 1891 godam goreigojā akademejā, beidz kai teologejis magistrs. Piečuok, nu 1902 goda — profesors Pīterpiļs gareigojā seminārā, kur izceikstiejs tīseibys vuiceibom nūtikt pa daļai latgolīšu volūdā, nu 1904 goda taipoš gareiguos tīsys bīdrys.

Cikom Latgola bejuse Vitebskys guberņā, cīši ceikstiejīs par tīseibom izdūt gazetys latgalīšu volūdā ar lateiņu, a na kirelicys literim[1].

1906 godā ībolsuots Krīvejis Vaļsteibys Dumā, kur kai pyrmais nu latvīšim aizaprasejīs muižnīku privilegeju nūceļšonu, 1905 goda revoļucejā cītušū amnesteju i arhaiskūs Latgolys agruoruos sistemys reformu[2].

Jiems daļeibu 1917 goda lopu m. 9 i 10 d. Latgolys kongresa organiziešonā, kur sakstiejs dasaškieršonu cytim Latvejis kulturviesturiskim nūvodim, ībolsuots nu kongresa Latgolys Tamlaiceiguo Zemis Padūmē. Vīnulaik dorbuojīs Nacionaluos Tamlaiceiguos Padūmis komitetā, kas sastota Satversmis projektu[2].

1918 goda solnys m. 18 d. kai Tautys Padūmis bīdrys pīsadoluos Latvejis Republikys napavaļdeibys pasludynuošonā[2].

Pyrmuos i Ūtruos Seimys deputats, Pyrmuos Seimys prezideja bīdris, īkšlītu ministra bīdris Kārļa Ulmaņa Tamlaiceiguo Vaļdeibā. Ūtrajā Seimā ībolsuots ar vairuok bolsim kai Kārlis Ulmanis, Rainis ci Juoņs Čakste. Kai deputats īģivs finansisku atspaidu Rēznis Tautys Piļs stateibai i Latgolys teatra satasei[2].

Akteivs publycists i literats, dybynuojs i vadeijs žurnalu „Zemnīka draugs” (1920) i laikrokstu „Zemnīka Bolss” (1924—1926)[2].

Pretivējīs Latgolys rusifikacejis i polonizacejis centīnīm, par kū arī ītics konfliktā ar cīši puolskuos katuoleibys vadeibu, 1926 godā piec papeiža Pija IX bullis atstateits nu katuoļu bazneicys. Mierst Reigā tai pošā godā ar sirdstrīku piec tam, kod tūp prodzeits nu Leldīnu dīvakolpuošonys Reigys Jākoba bazneicā[2].

1998 godā piec Seimys deputātu dadaris bazneicys kliera kongregaceja izzeist ekskomunikaceju par nadybynuotu[2].

Juoņs Čakste par jū saciejs: „Fraņcs Trasuns īlyka Latvejis ģerbā trešū zvaigzni — Latgolu”.

Nūruodis i olūti[pataiseit | labot pirmkodu]