Durrēs
Durrēys panorama
Durrēys karūgs i gerbs | |||
Durrēys nūvoda (sorkons) atrošonuos vīta Albanejā | |||
| Vaļsteiba |  Albaneja
| ||
| Nūvods | Durrēys | ||
| Dibinuots | 7. godu symts pyrma myusu erys | ||
| Pluots | 338.30 2 | ||
Dzeivuotuoju skaits
|
175 110 (2011)
517/km2 320 151[1] | ||
| Laika zona -vosorā |
UTC+1 (CET)
UTC+2 (CET) | ||
| Teiklavīta | durres.gov.al | ||
Durrēs (albaņu: Durrës) irā Albanejis mīsts.[2]
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]
Durrēs 7. godu symtā pyrma myusu erys nūdybynuoja senejī greku kolonisti, i tū seņsenumā sauce par Dyrrhachiumu. Piļsātu laika gaitā īkaruoja Venecuīši, Osmaņu impereja, div pasauļa karūs - Fašistiskuos Italejis i Nacistiskuos Voucejis.[3]
Ekonomika
[pataiseit | labot pirmkodu]Durrēs ir golvonais pīkrastis punkts Albanejā i golvonuo Albanejis portu piļsāta. Piļsāta ir Albanejis ekonomikys cītūksne, i tuos pīrūbeža nūdrūsynoj attīceiguos īnuokumus Albanejis ekonomikā.[4]
Demografeja
[pataiseit | labot pirmkodu]Dzeivuotuoju skaits
[pataiseit | labot pirmkodu]| Gods | Dzeivuotuoju |
| 1923 g. | 4 785 |
| 1927 g. | 5 175 |
| 1938 g. | 10 506 |
| 1950 g. | 14 060 |
| 1960 g. | 39 937 |
| 1969 g. | 49 200 |
| 1979 g. | 66 200 |
| 1989 g. | 82 719 |
| 2001 g. | 99 546 |
| 2011 g. | 113 249 |
Partnermīsti
[pataiseit | labot pirmkodu] Bari, Italeja
|
Bitonto, Italeja
|
 Istanbul, Turceja
|
 Thessaloniki, Grekeja — nu 1998 g.
|