Sokolku pogosts

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Sokolku pogosts
Sokolku pagasts LocMap.png
Nūvods: Viļānu nūvods
Centrys: Strupli
Pluots: 56.7 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 856[1]
Bīzeiba: 15.1 dz./km2
Īstateits: 1945 godā

Sokolku pogosts irā Viļānu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms i biblioteka, feļčeru punkts, div puordūtuvis, solu sīvīšu apvīneiba "Ūdzeņa".[2] Kai 2008 godā aizdareja Dylmaņu pamatškolu, pogostā nadora nivīns vuiceibu īstots.[3] Lelums Sokolku pogosta škoļnīku vuicuos Cyskuodu vydsškolā. Pogostā dora vīna katuoļu parapeja, tok lelums dzeivuotuoju irā staroveri i apmeklej Sakstygola ci Sylmolys pogosta cierkvys.

Viesture[pataiseit]

Viesturiskai Sokolku pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Viļānu pogostā. 1945 godā Viļānu pogostā īstateja Sokolku solys padūmi. Nu 1947 gods da 1949 godam bejs Viļānu apleicinī, nu 1949 da 1962 godam Viļānu rajonā, a nu 1962 gods Rēznis rajonā. 1954 godā Sokolku solai daškiera likvidātū Skudnovkys solu.[4] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[5] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Viļānu nūvodam.

Rūbeži[pataiseit]

Sokolku pogosts tur rūbežu ar:

Doba[pataiseit]

Sokolku pogostā nadaudzi irā kudrys, smiļkts i žvyra atrostuvis, a mežu cīši moz. Dīnavydvokorūs plota leidzonaine, a dīnavydreitūs iz Cyskuodu azara pusi zeme kaupraina. Pogosta teritorejā navā nivīna azara.

Iudini[pataiseit]

Upis:

Pūri i peisi:

  • Strupļu pūrs

Dzeivuotuoji[pataiseit]

Sokolku pogostā dzeivoj 856 ļauds, nu jū 74% krīvu i 23% latvīšu.[6] Pyrma 300 godu Sokolku pogosta teritorejā iz dzeivi atguoja nu cara represejom bāgūšī staroveri, partū lelums pogosta dzeivuotuoju irā etniskī Latgolys krīvi.

Solys[pataiseit]

Sokolku pogosta ļauds dzeivoj 22 soluos.[7]

Zeimeigi ļauds[pataiseit]

  • Stanislavs Beļkovskais - publicists;
  • Terezeja Broka - kordirigeņte;
  • Fraņcs Murāns - ASV Vyskonsina Universiteta profesors

Saimisteiba[pataiseit]

Transports i saiteibys[pataiseit]

Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Viļāni-Ružyna-Malta (P59) i nazcik vītejuos zeimeibys celi.[8] Pūstumūs īt Krystapiļs-Sīnuojis dzeļžaceļa lineja, tok pogosta teritorejā nivīnys stacejis navā. Ļauds izmontoj tyvuokū staceju Viļānūs.

Sokolku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Sokolki (LV-4640).[9]

Slavvītys[pataiseit]

  • Ostroņu Sv. Aloiza Romys katuoļu bazneica - kūka dīvanoms pastateits 1936 godā;
  • Sokolku muižys parks

Nūruodis[pataiseit]