Petanks

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt

Petanks (praņcīšu: pétanque) — Provansa praņcīšu nacionaluo sporta atmeja, bumbuļu svaideišona.

Aprakstejums[pataiseit]

Bumbuleits i košonets

Kaitys snāgs irā diveju komandu kaitaunīkim 15 reiz 4 m pluota laukumeņā pa ailei voda metaliņus bumbuleišus raudzeit dastumt sovu bumbuleiti kai varams tyvuok da kūciņa bumbuleiša — košoneta (praņcīšu cochonnet — cyuceņa). Pi tuo, metaliņam bumbuleišam nabreiv aizgiut košoneta, tok sasaveicieja bumbuleiti jis var izsist nu vītys, kab puorstumtu jū tuoļuok nu košoneta. Kaita tuoļuojās da 13 ocu.

Petanku var kaitavuot sevkotrā laukumeņā: smiļkšuotā, gruntātā, žvyruotā i t. t. Pyrma kaitys suoku kaitaunīki aizzeimoj itū laukumeņu pa nūstateitajim mārim.

Bumbuļu māri i svors:

  • košonets — 25—30 mm,
  • metalini — 70,5—80,0 mm, svors — 650—800 g.

Kaitaunīku skaits komandā: 1—3, komandys kaitavoj vysaidūs sadorūs. Vacuma aprūbežuojumu navā.

Viesture[pataiseit]

Petanks svīžā gaisā

Petankam leidzeigys kaitys beja jau Senejā Grekejā i Romā. Eladā parostai izlītuoja opolus akmiņus i lumdynuojuos tuoļsvīsšonā, a romīši svaideja ar dzeļzi apkoltus kūciņus bumbuleišus kurs taisnuok ītruopeis.

Piec Romys imperejis krisšonys itei kaita beja aizmiersta i atdzyma viņ Vydslaikūs ar pasauku ([Test-Praņcīšu volūda|praņciskai]] bouleurs. Jei tyka taida populara, ka XIV godusymtā beja nūlīgta, kab pavaļdini aizajimtu ar nūdareiguokom sporta atmejom - fehtuošonu voi lūksaušonu.

Koč i bejuši nīlūgumi, kaita atguojuse da myusu dīnu. Vysaiduos formuos, ar vysaodom pasaukom, jei ekzistej vysaiduos Vydsjiuru vaļsteibuos, taipoš Lelbritanejā. Niulejā atmejā petanks atsaroda 1907 godā.

Petanka kaitaunīki sasaškeiruši Vydtautyskajā petanka asociacejā.