Pīdrujis pogosts
| Pīdrujis pogosts | |
|---|---|
| Nūvods: | Kruoslovys nūvods |
| Centrys: | Pīdruja |
| Pluots: | 64.46 km2 |
| Dzeivuotuoju sk. (2010): | 601[1] |
| Bīzeiba: | 9.3 dz./km2 |
Pīdrujis pogosts irā Kruoslovys nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora biblioteka, pamatškola, feļčeru punkts i div rūbežkontrolis punkti. Tautys noma ci cyta kulturys īstota navā, pogosta pasuocīni nūteik pamatškolā. Pogosta centrā Svātuos Jaunovys Marejis katuoļu bazneica i Svātuo Nikolaja pravoslavu cierkva.
Viesture[pataiseit | labot pirmkodu]
1935 godā Daugpiļs apleiciņa Pīdrujis pogosta pluots beja 164,86 km² i tymā dzeivova 6793 ļauds.[2] 1939 godā Pīdrujis pogostu puorsauce par Indreicys pogostu[3]. 1945 godā pogostā īstateja Dvorčānu, Indreicys, Kelovys, Kuzminu, Pīdrujis i Voicuļovys solys padūmi, a pogostu 1949 godā likvidieja. 1954 godā Kruoslovys rajona Pīdrujis solai daškiera likvidātū Dvorčānu solu.[4] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu. Myuslaiku Pīdrujis pogosts irā nazkodejuo Pīdrujis pogosta dīnavydu doļa. 2009 godā pogostu kai administrativu teritoreju daškir Kruoslovys nūvodam.
Rūbeži[pataiseit | labot pirmkodu]
Pīdrujis pogosts tur rūbežu ar:
- Kruoslovys nūvoda Indreicys pogostu, Kaļnīšu pogostu, i Kapļovys pogostu;
- Boltkrīvejis Republikys Vicebskys apgabaļa Verhņadzvinskys rajonu i Braslovys rajonu.
Dzeivuotuoji[pataiseit | labot pirmkodu]
Pīdrujis pogostā dzeivoj 601 ļauds, nu jū 13,5% latvīšu, 58,6% boltkrīvu i 17,6% krīvu.
Solys[pataiseit | labot pirmkodu]
Pīdrujis pogosta ļauds dzeivoj 23 soluos.[5] Pošu leluos solys - Pīdruja (pogosta centrys), Aleksandrova, Lupandi, Berjozki, Dvorčani.
Saimisteiba[pataiseit | labot pirmkodu]
Transports i saiteibys[pataiseit | labot pirmkodu]
Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Reiga-Daugpiļs-Puotarnīki (A6) i treis vītejuos zeimeibys celi.[6] Iz autoceļa A6 rūbežkontrolis punkts. Dzeļžaceļa linejis pogostā navā. Ar Boltkrīvejis mīstu Druju par Daugovu dora upu puorvozu sative, pi kurys rūbežkontrolis punkts.
Pīdrujis pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale "Daugovīši" (LV-5662).[7]
Slavvītys[pataiseit | labot pirmkodu]
- Daugovys akmiņs - 7 volūduos īkaļts Daugovys vuords
- Pīdrujis dobys styga
- Svātuos Jaunovys Marejis katuoļu bazneica
- Svātuo Nikolaja pravoslavu cierkva
Nūruodis[pataiseit | labot pirmkodu]
- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Valdības Vēstnesis 1939.gada 21.jūlijs
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys golvonī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |