Oskars Kalējs

Materials nu Vikipedeja

Oskars Kalējs (1902 — 1993) — latvīšu tapātuojs, dzims i darejs Latgolā, tepiejs Latgolys zemisvierīņus. Daugpiļs nūvodtēmis i muokslys muzeja īstateituojs.

Dzims 1902 g. apreļa 24 d. Rēznis apleiciņa Bieržgalī latvīšu īriedņa saimē. Pyrmuo pasauļa kara godūs kūpā ar saimi laidīs bāgaleibā iz Krīveju. Vuicejīs Moskvys augstajā muokslys i taiseibys školā muokslyskai tehniskajuos dareitovuos (1920 – 1921 g.). Studiejs Latvejis muokslys akademejā (1921 – 1931 g.), beidzs dobysvierīņu meistradareitovu ar diplomdorbu Sakstygols – Latgolys zemisvierīņs (vad. V. Purvīts).

Studeju godūs aizadedzs ar viesturis tiemiešonu, Ernesta Brastiņa vodoms pīsadalejs Zemgolys piliskolnu aizmiereišonā. Piec studeju dzeivuojs Daugpilī, darejs Daugpiļs vaļstiskajā školuotuoju institutā par zeimiešonys docātuoju, taipoš Daugpiļs krīvu i boltkrīvu gimnazejuos par školuotuoju. Nu 1927 g. pīsadalejs paruodēs.

O. Kalējs organiziejs Latvejis vaļstiskuo viesturis muzeja Daugpiļs atdaļu (niule – Daugpiļs nūvodtēmis i muokslys muzejs) i nu 1938 da 1941 gods bejs Daugpiļs muzeja viersinīks. Jis pīlasejs lelu i zeimeigu Latgolys keramikys kolekceju. 1940 godā O. Kalējs pīsadaleja Latgolys dzīšmusvātku organiziešonā. 1941 godā pajimts navaļā i izsyuteits, da Latvejis grīzīs 1958 godā. Paruodēs juo dorbi otkon izstotomi nu 1970 gods. Latvejis muokslinīku savīneibys bīdrys nu 1991 g. personalparuode sariedeita Reigā 1992 godā. Mirs 1993 g. janvara 16 d. Reigā.

Tepiejs Latgolys zemisvierīņus smolkai tonātā izsaceibā, soveigai 30-tūs godu stiļam.