Krīvejis Nacionaluo biblioteka

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Krīvejis Nacionaluos bibliotekys golvonais (vacais) kuorms Nevskajā prospektā
Tys pat bibliotekys kuorms Nevskajā prospektā XIX g. s. suokuos (seneja gravira)

Krīvejis Nacionaluo biblioteka (krīvyskai Росси́йская национа́льная библиоте́ка) — vīna nu vysuleluokūs biblioteku pasaulī, vīna nu pyrmūs valeimūs bibliotēku Reitu Europā. Īstateita 1795 godā. Fondūs globoj vaira kai 35 milijonus vīneibu, godā apkolpoj vaira kai 1 milijonu skaiteituoju. Izalikaliejuse nazcik nomūs Pīterpilī.

Viesture[pataiseit]

1795 g. — pa carīnis Katris II pīsacejumam sasprīsts Pīterpilī īriedeit Imperatoriskū valeimū biblioteku (krīvyskai Импера́торская публи́чная библиотека). Par bibliotekys pamatu tyka Varšovā krīvu pazogtī Zalusku bibliotekys 420 000 siejumu lelī fondi. Jūs sagruobe generala A. Suvorova vodomī Krīvejis karapulki, 1794 godā apguluši Varšovu i apmīguši Tadeuša Koscjuškys vadeitū puoļu buntu.

Nazkodejais Zalusku bibliotekys kuorms Varšovā, nu kuruo pazogtī fondi sataiseja Krīvejis Imperatoriskuos bibliotekys pamatu

17951814 g. pastateits bibliotekys kuorms pa arhitekta J. Sokolova projektam. Jis beja guoduots na viņ kai gruomotu laiceišonys vīta, a i kai plotai ļaudeibai daīmams tautys vuiceibys centrys. Beja plans pīlaseit vysys gruomotys, izdūtuos Krīvejā, izdūtuos uorzemē krīvu volūdā, taipoš gruomotys uorzemis volūduos ap Krīveju. Katre II personeigai saksteja bibliotekys stateibu i pīsadaleja gruomotu laseišonā bibliotekys fondam.

1814 g. — Imperatoriskuo valeimuo biblioteka svieteigai atdareita vysim iņteresentim.

1917 g. — puorsaukta par Krīvejis Valeimū bibliotēku (krīvyskai Российская публичная библиотека).

1925 g. — puorsaukta par Vaļstiskū valeimū biblioteku (krīvyskai Государственная публичная библиотека).

19411945 g. — pošuos gryutuokajuos blokadys dīnuos biblioteka nanūstuoja dareit. Caur gryutu prācu i stypru aizalikšonu, daguļa i elektrejis tryukuma apstuokļūs bibliotekys dareituoji izglobuoja bibliotekys unikalūs fondus.

1992 g. — puorsaukta par Krīvejis Nacionalū biblioteku (krīvyskai Росси́йская национа́льная библиоте́ка)

Padalīni[pataiseit]

Bez golvonuo kuorma (Nevskuo prospekta i Sadovuos ūļneicys styurī) biblioteka tur vēļ nazcik filialu:

  • Jaunais kuorms Moskovskajā prospektā, atdareits 1998 godā.
  • Nazkodejuo Katris mīlasirdeigūs jaunivu instituta kuorms Fontankys upmalē.
  • Kuorms Liteinajā prospektā.
  • Krylova sāta Sadovajā ūļneicā 20.
  • Plehanova sāta 4-ajā Кrаsnoarmeiskajā ūļneicā.
  • Tīsiskuos informacejis centrys Ostrovskuo laukumā 1/3.
Bibliotekys jaunais kuorms Moskovskajā prospektā

Fondi i Voļtera biblioteka[pataiseit]

Krīvejis nacionaluos bibliotekys fondi — vīni nu pošu leluokūs pasaulī. Jī apjam vaira kai 35 mln. globuošonys vīneibu (2010): ap 15 mln. gruomotu, 13 mln. žurnalu, 0,6 mln. gazetu gods komplektu i ct.

Vīna nu pošu vierteiguokūs kolekceju Krīvejis Nacionaluos bibliotekys fondūs – XVIII gs. prancuzu apgaisminīka, rakstinīka, viesturnīka i filosofa F. M. A. Voļtera biblioteka. Jamā 6814 siejumu gruomotu ar Voļtera padareitom aizziemem i darakstejumim, taipoš juo dorbu rūkroksti i malnroksti. Itū bibliotēku 1778 godā Katre II nūpierka nu Voļtera plemineicys i puormaņtineicys. 1779 godā ar specialu lellaivu jū atvede iz Pīterpili i nu reizis pastateja Ermitažā. Cara Nikolaja I laikā daīšona Voļtera bibliotekai beja aizdareita, a 1861 godā pa cara Aleksandra II riedejumam Voļtera biblioteka puorcalta iz Imperatoriskū valeimū biblioteku.

Latgaļu izdavumu kolekceja[pataiseit]

Krīvejis Nacionaluos bibliotekys fondūs globojās vaira kai 100 izškireigu pasauku izdavumu latgaļu volūdā, kuri sagatavāti i nūdrukavuoti Krīvejis teritorejā (vuiceibys gruomotys školom, daiļliteratura, religiskuo literatura, žurnali, laikroksti, vīnreizeiguos gazetys i ct.). Taipoš bibliotekys fondūs irā Viļnē, Reigā i cytur XVIII i XIX godusymtūs izdūtuos latgaļu gruomotys[1].

Daļa nu Krīvejis latgaļu izdavumu izguoja pošā Pīterpilī – laikā, kod itymā mīstā formējuos i aizzīdēja latgaļu nacionaluo kusteiba (nu 1849 da 1917 godam Pīterpilī izguoja apmāram 120 izdavumu latgaļu volūdā [2], jūs sagatavēja I. Asāns, D. Bončkovskis, Ceļaveirs, M. Jackevičs, F. Kemps, P. Laizāns, A. Laurinoviča, Naaizmierstule, A. Novickis, M. Olūteņš, N. Rancāns, V. Rubuļs, M. Silenbahs, B. Skrynda, K. Skrynda, O. Skrynda, F. Trasuns, P. Tukišs, S. Zīmeļs (O.Laizāns) i ct.).

Cyta daļa Krīvejis latgaļu izdavumu nūdrukavuota cytūs mīstūs – Pliskovā aba Opskovā, Moskovā i Novosibirskā – 20 godu laikā, cikom sovetu Krīvejā beja labtik vieleigi apstuokli mozumtautu kulturai raisteitīs (nu 1917 da 1937 godam Krīvejā izguoja apmāram 100 izdavumu latgaļu volūdā, jūs sagatavēja J. Bite, A. Čangalīts, V. Daškeviča, A. Eisuļs, M. Eņdzeņa, S. Jerumāne, J. Kolps, S. Kovaleņčiks, I. Kūkuojs, P. Līpeņš, D. Logins, J. Meikšāns, K. Mežuļs, A. Mežule, J. Opyncāns, J. Silinīks, I. Vucāns, A. Zarkevičs, V. Zeimaļs, J. Zvīdra i ct.). Sūpluok daudzejūs gruomotu latgali Krīvejā da 1937 godam izdeve i sovu periodiku – laikrokstu „Taisneiba” (Novosibirskā) i žurnalu „Ceinis Karūgs” (Moskovā).

Gruomotu i presis izdūšonu latgaļu volūdā Krīvejā puotrauce Stalina režima 1937 – 1938 g. represejis, kurys beja seviški osai pagrīztys pret mozumtautu iņteligeņceju i vadynuoja mozumtautu (tymā vydā latgaļu) mudruoku puorkrīvuošonu.

2007 godā Krīvejis Nacionalajā bibliotekā nūtyka latgaļu gruomotu paruode "Latgaļu gruomotys Krīvejā (1917 – 1937)". Jamā akcents beja lykts iz 1917 – 1937 g. gruomotom, tok eksponatu vydā ītyka i agruokajūs laikavydūs izdūtys latgaļu gruomotys, globojamys Krīvejis Nacionalajā bibliotekā.

Nūruodis[pataiseit]

  1. Латгальская книга в России (1917–1937). Каталог выставки 14.02–14.03.2007 – Санкт-Петербург, Российская национальная библиотека, Санкт-Петербургский государственный университет, 2007
  2. Seiļ V. Sistematiskais leidz 1935. godam latgaļu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs. Rēzeknē, 1935.

Teiklavītys[pataiseit]

Commons:Category
Vikitekā irā dabojami faili ap itū temu.
Verīs: Krīvejis Nacionaluo biblioteka