Ādažu nūvods

Materials nu Vikipedeja
Puorlēkt da: navigaceja, meklēt
Ādažu nūvods
Adazu novads karte.png
Ādažu nūvoda gerbs
Gerbs
Centrys: Ādaži
Pluots: 162,9 km2
Dzeivuotuoju sk. (2010): 9878
Bīzeiba: 60,6 dz./km2
Īstateits: 2009 godā
Teiklavīta www.adazi.lv

Ādažu nūvods irā pošvolds Vydzemis vokorūs, natuoli nu Gaujis ītakys jiurā. Tur rūbežu ar Saulismalis nūvodu pūstumūs, Siejis nūvodu pūstumūs i reitūs, Iņčukolna nūvodu reitūs, Garkaļnis nūvodu dīnavydūs i Carnikovys nūvodu vokorūs. Pošys leluos nūvoda solys irā Ādaži (nūvoda centrys), Aļderi, Atari, Āni, Boltaisazars, Birzinīki, Garkaļne, Kadaga, Staprini, Divazari, Iļkine, Eimuri.

Viesture[pataiseit]

1935 godā Reigys apleiciņa Ādažu pogosta pluots beja 402 km² i tymā dzeivova 3338 cylvāki.[1] 1945 godā pogostā roduos Ādažu, Berģu, Carnikovys i Garkaļnis solys pošvolds, a pogostu 1949 godā likvidieja. Ādažu sola bejuse Saulismalis (1949—1956) i Reigys (par 1956 gods) rajonā. Ādažu solai 1954 godā daškiera Carnikovys solu. 1974 godā daškiera likvidātū Mangaļu solys kolkoza «Ādaži» teritoreju, a dali teritorejis daškiera Berģu solai. 1977 godā daškiera dali nu likvidātuos Berģu solys i dali nu Garkaļnis i Vangažu solys teritorejis.[2] 1990 godā solu otkon puorsauce par pogostu. 1992 godā nu Ādažu pogosta atškiera nu jauna veiduotū Carnikovys pogosta teritoreju. 2006 godā pogostu puorsauce par Ādažu nūvodu.[3]

Zeimeigi ļauds[pataiseit]

  • Fēlikss Cielēns (1888—1964) — latvīšu politiks — uorejū lītu ministrys (1926—1928), rakstinīks

Nūruodis[pataiseit]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001—2002 ISBN 9984-00-412-0
  2. Taiss:Latvijas PSR iedalījums
  3. (latvyskai) Ādažu novada pašvaldības nolikums

Teiklavītys[pataiseit]